Kā izvērtēt preču un pakalpojumu drošumu?

Mūsdienās patērētāji ir spējīgi objektīvi izvērtēt preces kvalitāti, iespējamos defektus, realizācijas termiņus un citus būtisku aspektus, taču tikai retais vērtē arī preču drošumu. Preču drošumu izvērtēt ir mazliet sarežģītāk, jo ir gūti uzreiz saprast, vai prece būs droša lietošanai vai nē, neizvērtējot neskaitāmi daudz potenciālo situāciju, tomēr Eiropas Savienības direktīva kreditos247.es nosaka to, kādai ir jābūt drošai precei. Ikvienam patērētājam vajadzētu būt informētam par to, kas ir preču drošība un kā to izvērtēt pirms preces iegādes.

Drošas preces ir tās, kas normālos lietošanas apstākļos, nerada nekādu vai rada minimālu apdraudējumu personai, kas to lieto, personas mantai vai apkārtējai videi. Tātad, ja prece tiek uzstādīta, lietota vai jebkādā veidā ekspluatēta pēc tai paredzētajiem ekspluatācijas nosacījumiem, tā nedrīkst nodarīt nekādu kaitējumu. Ja tas tiek nodarīts, preces ražotājam par to jāuzņemas pilna atbildība gan par fizisko gan morālo kaitējumu. Tas, protams, neattiecas uz gadījumiem, kad preces tiek lietotas neparedzētiem mērķiem. Piemēram, ja iegādāsieties uztura bagātinātāju un lietosiet to pēc instrukcijas, ražotājam ir jānodrošina preces drošums, proti tas, ka jūsu veselībai netiks nodarīts nekāds kaitējums, bet ja lietosiet to, neievērojot, lietošanas instrukciju, jūs pats būsiet atbildīgs par izraisītajām sekām. Tāpat ir jāievēro arī precēm mērķauditorija. Piemēram, ja bērns lietos gludekli un sevi apdedzinās, tā nebūs ražotāja, bet patērētāja vaina, jo patērētājs to būs nodevis neatbilstošai personai.

Lai labāk izprastu, kura prece ir droša un kura nav, ir izvirzīti divi galvenie preču drošuma kritēriji – preces atbilstība speciālo normatīvo aktu prasībām un preces atbilstība nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem. Katrai precei ir noteiktas normatīvo aktu prasības. Specifiskām precēm, kurām tādu nav, ir jāvadās pēc Eiropas standartu drošības prasībām. Tas nozīmē, ka katrai precei ir drošības standarti, ar kuriem patērētājs var rēķināties.

Tātad, vērtējot preces drošumu, ir jāņem vērā tādi aspekti kā preces raksturojums, preces uzbūve, sastāvs haga clic aquí, iepakojums un uzstādīšana/lietošanas instrukcijas. Ir jāpievērš uzmanība tam, lai prece būtu droša visādā ziņā. Ja pamanāt kaut ko aizdomīgu kādā no minētajiem aspektiem, vai arī jums trūkst informācijas, lai izvērtētu preces drošumu, to nevajadzētu iegādāties.

Ir jāsaprot, ka daudzas preces tomēr ir bīstamas pašas par sevi. Piemēram, nav iespējams iegādāties žurku indi, kas būtu veselībai nekaitīga. Tādos gadījumos ir jāpievērš ļoti liela uzmanība brīdinājumiem, marķējumiem un papildus norādījumiem. Visām bīstamām precēm ir jābūt ar tādiem apzīmētām, citādāk netiek ievērotas drošības prasības. Tāpat arī reklāmā nedīkt būt norādīta maldinoša informācija par drošumu. Piemēram, ja reklāmā tiek rādīts, kā persona ar ķīmisku līdzekli, bez gumijas cimdiem, tīra kādu objektu, ražotājam ir jānodrošina, ka ari patērētāji to varēs darīt, nenodarot sev kaitējumu.

Īpaša uzmanība preču drošumam ir jāpievērš tad, ja preces ir paredzētas mazāk spējīgiem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Tipisks piemērs ir preces bērniem. Bērni preces nelieto tāpat kā pieaugušie. Viņi nespēj izvērtēt, kas ir droši un kas nav, tāpēc iegādājoties preces bērniem, noteikti jāpievērš uzmanība tam, lai ražotājs būtu norādījis, ka tās ir atbilstošas konkrēta vecuma bērniem un precēm būtu brīdinājumi, ja tās tomēr var nodarīt kādu kaitējumu.

Preces drošums ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, kam jāpievērš uzmanība, veicot jebkuru pirkumu. Protams, pat apzinoties, kādai vajadzētu būt drošai precei, ir grūti objektīvi izvērtēt tās drošumu, jo situācijas var būt ļoti dažādas, tomēr ir jāpievērš uzmanība tam, lai precei būti skaidri saprotama uzstādīšanas/lietošanas instrukcija, brīdinājumi par bīstamību un norādījumi par atbilstošo mērķauditoriju.

Tiesības atdot atpakaļ veikalā nopirkto preci

Ir saprotams, ka preces ar garantiju, ir iespējams nodot atpakaļ veikalā līdz pat garantijas termiņa beigām, ja precei atklāti ražošanas defekti vai pareizas lietošanas gadījumā radušies kādi bojājumi, bet kā ir ar precēm bez garantijas un, vai veikalam ir pienākums pieņemt atpakaļ arī preces, kurām defektu nav, bet kuras pircējs pats ir iegādājies kļūdaini? Skaidrosim sīkāk, kad un kādos apstākļos patērētājam ir tiesības atgriezt preci tirgotājam, ja tai nav īpaši piemērota garantija un prestamos en linea.

Likums nosaka, ka preces ražotāja, pakalpojuma sniedzēja vai tirgotāja pienākums ir nodrošināt preces vai pakalpojuma kvalitāti jeb atbilstību līguma noteikumiem. Pērkot preces vai pakalpojumus līgums slēgts netiek, taču šādās situācijās līgumu aizstāj pirkuma čeks vai kvīts par darījumu. Tā kā čekā netiek norādīts, kādām prasībām preci vai pakalpojumam jāatbilst, tas tiek atrunāts likumā. Patērētāju tiesību aizsardzības likums nosaka, ka pircējam ir tiesības atgriezt tirgotājam vai ražotājam preci vai pakalpojumu sekojošās situācijās:

  • Prece neatbilst normatīvajiem aktiem. Katrai precei vai pakalpojumam ir izvirzīti ražošanas standarti. Ja prece vai pakalpojums neatbilst šīm prasībām t.i. tai nepiemīt īpašības kādas parasti piemīt šāda veida precēm un pakalpojumiem, kā arī prestamos personales. Vienkāršāk sakot, ja precei ir ražošanas defekts, kas radies nejaušības dēļ vai apzinātas nolaidības dēļ, pircējs var preci atgriezt atpakaļ.
  • Prece nespēj pildīt savu pamata mērķi. Ja prece, nespēj pienācīgā kvalitātē izpildīt savu pamata mērķi, kam tā ir paredzēta, pircējs to var atgriezt. Mērķa izpildes kvalitāte gan ir stiepjams jēdziens, līdz ar to, šis ir visai diskutabls jautājums, kurā reti kāda no pusēm ir gatava piekāpties.
  • Prece nav tāda kā norādīta ekspozīcijā vai paraugā. Precēm veikalā parasti tiek izlikti paraugi, lai patērētājs varētu izvērtēt preces atbilstību savām vajadzībām. Ja prece, kas ir iegādāta ir atšķirīga no tās pašas preces parauga, tirgotājam ir jāatgriež nauda.
  • Ja prece iegādāta kļūdaini pēc pārdevēja ieteikuma. Ja pārdevējs patērētājam kļūdaini aprakstījis preci, tās mērķus un iespējas, kas beigās izrādās neatbilstošas patērētāja vajadzībām, naudu ir jāatgriež.
  • Prece ir viltota un tiek uzdota par cita ražotāja preci.
  • Prece nav pienācīgi iesaiņota, kā rezultātā tai radušies bojājumi transportēšanas procesā. Tirgotājam vai ražotājam ir pienākums parūpēties ne vien par pašu preci, bet arī tās pienācīgu iesaiņojumu un drošu transportēšanu. Šajā gadījumā gan jāņem vērā arī patērētāja paša dalība transportēšanas procesā, proti, cik rūpīgi viņš ir apgājies ar preci.
    Ja prece ir bīstama lietošanai un nav piedomāts par preces drošumu, atbilstoši konkrētās preces izvirzītajiem normatīvajiem aktiem.

Visos minētajos gadījumos preci ir iespējams atgriezt ražotājam vai tirgotājam divu gadu laikā no preces iegādes brīža. Tātad, ja defekts, viltojums vai jebkāda cita minētā neatbilstība tiek atklāta divu gadu laikā, ir iespējams pieprasīt tirgotājam apmainīt preci pret citu, atbilstošu preci, arī tad, ja nav izsniegta atsevišķa garantija vai prestamos sin buro. Ja neatbilstība tiek atklāta sešu mēnešu laikā pēc preces iegādes, patērētājam ir tiesības izvēlētais, vai viņš vēlas saņemt citu preci, samaksāto naudu, preces cenas samazinājumu vai preces labošanu, lai tā atbilstu nosacījumiem. La pierādītu preces neatbilstību, tirgotājs ir tiesīgs pieprasīt preces ekspertīzi, lai tiktu pierādīta neatbilstības esamība un ražotāja vai tirgotāja atbildība.

Ja prece ir iegādāta patērētāja paša kļūdas pēc, piemēram, iegādāts nepareizs izmērs, krāsa utt., tirgotājam vai ražotājam nav pienākums atgriezt pircējam samaksāto naudu vai apmainīt preci, tomēr bieži vien tirgotāji izrāda pretimnākšanu un piedāvā preces apmaiņu pret līdzīgu preci 14 dienu laikā no preces iegādes brīža, ja preces nav tikusi lietota un patērētāja vainas dēļ tai nav radušies kādi defekti.

Vai pircēju maldināšana ir patērētāju tiesību pārkāpums?

Mūsdienās, lai tirgotāji varētu konkurēt, nepietiek vien ar to, ka patērētājiem tiek piedāvātas augstākas kvalitātes preces, laipnāka apkalpošana un citas priekšrocības. Ir jādomā par apzinātu klientu piesaisti jeb mārketingu. Mārketings un dažādi tā rīki protams, ir atļauti un pilnīgi likumīgi, taču tirgotāji un ražotāji bieži mēdz pārkāpt robežas un mārketings pārvēršas par klientu maldināšanu un mānīšanu, kā arī kviklån. Kā saprast, kur beidzas mārketings un sākas krāpšana un, vai patērētāji, kas tikuši maldināti, var cīnīties par savām patērētāja tiesībām?

Lai labāk sapratu par ko ir runa, minēsim tipisku mārketinga triku, kas patiesībā ir pircēju maldināšana. Nereti tirgotāji, klientu piesaistes nolūkos, piemēro precēm atlaides. Daudzi tirgotāji patiešām godprātīgi nolaiž precēm cenas un piedāvā tās iegādāties par zemāku cenu nekā iepriekš, taču, bieži vien tiek izmantota stratēģija, ka precēm neilgi pirms atlaižu piemērošanas, cena tiek būtiski paaugstināta un pēc tam, ar atlaidi nedaudz samazināta. Piemēram, ja kleita veikalā visu laiku maksāja 20 eiro, tad dienu pirms atlaižu piemērošanas cena tiek paaugstināta uz 40 eiru un pēc tam šai jaunajai cenai tiek piemērota 50% atlaide, līdz ar ko prece tiek pārdota par tiem pašiem sākotnējiem 20 eiro, taču ja klients nezina patieso preces cenu, klientu vilina doma, ka iepriekš prece bijusi dārgāka. Vai šādā vai līdzīgā gadījumā, kad prece mākslīgi tiek padarīta klientam pievilcīgāka, var būt runa par patērētāju tiesību pārkāpumu?

Pamatā patērētāju tiesību pārkāpums tiek konstatēts likumā noteiktajos gadījumos:

1. iegādājoties preci nav ievērota patērētāja brīvā griba
2. līgums sastādīts nevienlīdzīgi
3. nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci vai tās cenu
4. prec ir nedroša vai neatbilstoša līguma nosacījumiem
5. precei nav noteikts pareizs svars vai mērs
6. nav izpildītas līgumsaistības vai rentefrit lån
7. nav iespēja izmantot atteikuma tiesības
8. nav izsniegts darījumu apliecinošs dokuments

Tātad, balstoties uz trešo punktu, sanāk, ka klienta maldināšana ir patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpums, taču, aprakstītā situācija, gluži neatbilst punktā minētajam. Tirgotājam ir tiesības mainīt preces cenu un pēc tam piemērot atlaidi. Vai vecās cenas nenorādīšana nozīmē vispusīgas un pilnīgas informācijas nenorādīšanu par preces cenu, ir diskutabls jautājums. Bet kā īsti rīkoties situācijā, ja patērētājs pēc tam uzzina, ka preces cena ir tikusi mainīta tieši pirms atlaides piemērošanas? Vai tas ir pamatojums pieprasīt iespēju atgriezt preci tirgotājam?

Kā jau tika minēts, patērētāja maldināšana un pat informācijas slēpšana ir patērētāju tiesību pārkāpums un patērētājam ir tiesības pieprasīt preces maiņu, atgriešanu vai atlaides piemērošanu. Ja tirgotājs pats nepiekrīt apmierināt klienta prasības, patērētājs var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, rakstot iesniegumu, kurā minēti lietas apstākļi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izvērtēs prasību un lems vai tirgotājam ir jāapmierina patērētāja vēlmes vai nav.

Jāsaprot gan, ka tirgotāji pārsvarā pārzina likumus un meklē veidus, kā tos apiet. Piemēram, jau minētajā gadījumā, ir grūti pierādīt tirgotāja vainu. Tas ne tuvu nav vienīgais veids, kā tirgotāji maldina savus klientus, izvairoties no likumiskās atbildības. Mūsdienās ir izdomāti visdažādākie mārketinga triki, kas liek pircējiem iegādāties preces, kuras īsti nemaz nav vajadzīgas, vai arī, kuras nav tik labas, kā klientam varētu šķist. Vienīgais veids, kā sevi pasargāt ir, pašam izvērtējot vai prece ir kvalitatīva un atbilst jūsu prasībām, neatkarīgi no tā, vai tai ir piemērota atlaide vai izteikts kāds cits izdevīgs piedāvājums vai nē.

Kas ir preces vai pakalpojuma atteikuma tiesības?

Daudzi patērētāji nemaz īsti nepārzina savas tiesības. Piemēram daudziem ir maldīgs priekšstats par to, kas ir atteikuma tiesības un kādos gadījumos tās var izmantot. Lai patērētāji varētu aizstāvēt savas intereses un būtu pasargāti no nevēlamu pirkumu izdarīšanas snabblån, skaidrojam, kas īsti ir attiekuma tiesības un uz kādiem gadījumiem tās ir attiecināmas.

Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā laika periodā vienpusēji atteikties no noslēgtā pirkšanas/pārdošanas darījuma (slēgt līgumu), nesniedzot nekādus paskaidrojumus vai pamatojumus un nemaksājot soda procentus vai zaudējuma atlīdzību. Patērētājs var izmantot atteikuma tiesības divos gadījumos – lai atteiktos no darījuma, kas slēgts ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas vai arī lai atteiktos no distances līguma. Vienkāršāk sakot, attiekuma tiesības var izmantot tad, ja prece ir iegādāta vai nu kādā neoficiālā tirdzniecības vietā, piemēram, prezentācijas laikā, patērētāja dzīvesvietā, vai arī oficiālā, attālinātā tirdzniecības vietā, kā piemēram, preču katalogs vai interneta veikals.

Atteikuma tiesību termiņš ir 14 dienas, ja tirgotājs ir patērētājam sniedzis informāciju par atteikuma nosacījumiem. Tā kā var būt dažādas situācijas, likumā ir atrunāti vairāki gadījumi. Piemēram, ja prece ir pasūtīta, tad termiņš ir 14 dienas no preces piegādes brīža, ja pasūtījumā iekļautas vairākas preces, kas pienāk atsevišķos termiņos, tad 14 dienas no brīža, kad tiek piegādāta pēdējā prece, ja ir paredzēta regulāra preču piegāde, tad 14 dienas no pirmās preces piegādes brīža. Ja pakalpojuma sniedzējs nav informējis patērētāju par atteikuma nosacījumiem un nav izsniedzis atteikuma veidlapu, atteikuma tiesību izmantošanas termiņš ir 1 gads, vai 14 dienas no brīža, kad tirgotājs izsniedz atteikuma veidlapu.

Ja patērētājs vēlas izmantot atteikuma tiesības, viņam konkrētajā termiņā jānosūta pakalpojuma sniedzējam atteikuma veidlapa vai izziņa par atteikuma tiesību izmantošanu. Veidlapai vai izziņai nav noteikta vienota oficiāla forma, taču tajā jābūt iekļautai tādai informācijai kā dati par pakalpojuma sniedzēj, paziņojuma teksts, preces saņemšanas datums, dati par patērētāju, veidlapas aizpildīšanas datums un atteikuma tiesību izmantotāja paraksts.

Ļoti svarīgi ir zināt to, ka patērētājam ir jāvar pierādīt fakts, ka viņš ir pieprasījis atteikuma tiesības, proti nosūtījis šo veidlapu vai izziņu. Piemēram, ja pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka nav saņēmis nekādu informāciju no patērētāja un patērētājs to never pierādīt, taisnība ir pakalpojuma sniedzēja pusē. Lai no šādas situācija izvairītos ir jānodrošinās ar pierādījumiem un jāpieprasa atbilde no pakalpojuma sniedzēja par pietiekuma saņemšanu. Tad patērētājs varēs zināt laicīgi sākt interesēties par to, vai viņa prasības tiks apmierinātas vai nē.

14 dienu laikā pēc atteikuma veidlapas nosūtīšanas patērētājam ir jāapņemas atgriezt tirgotājam saņemtās preces, bet tirgotājam ir jāatgriež pietērētāja nauda. Patērētājam nav jāsedz nekādi zaudējumi, ja prece ir izmantota atbilstoši lietošanas nosacījumiem, taču ja prece ir tikusi bojāta nepareizas lietošanas dēļ, patērētajam var nākties segt summu par bojājumu labošanu, vai arī paskalojuma sniedzējs var atteikties atgriezt naudu par preci. Par piegādes izdevumiem parasti maksā patērētājs, taču atteikuma nosacījumos var būt atrunāti arī citi varianti.

Šī ir informācija privatlån, kuru pavisam noteikti vajadzētu zināt ikvienam patērētājam, kurš iepērkas internetā vai slēdz citus distances līgumus. Tas dos iespēju izvairīties no dažādām problēmām un patērgātājam nebūs jāmaksā par preci, kura viņam nav vajadzīga vai ir iegādāta kļūdas pēc. Esiet piesardzīgi un pārziniet savas tiesības.

Kā droši veikt pirkumus internetā?

Mūsu dienās, kad gandrīz teju visu, ko vien sirds vēlas un var iedomāties, ir iespējams iegādāties tiešsaistē internetā, plašs medību lauks paveras arī tādiem negodīgiem darboņiem, kuru vienīgais mērķis ir apzagt vai apkrāpt pircējus. Nu jau ir zināmas ļoti daudz krāpšanas shēmu, kas saistās ar iepirkšanos internetā. Tieši tāpēc ir svarīgi zināt, kā iepirkties tiešsaistē maksimāli drošāk, un lai pēc tam varētu izbaudīt pilnībā to, ko spēj sniegt iepirkšanās tiešsaistē no absolūti jebkuras vietas pasaulē.

Ir vesels pasākumu kopums, kas būtu jāievēro un jānoskaidro, lai varētu sevi pasargāt un izvairīties no pārpratumiem un raizēm, veicot savus iepirkumus internetā. Piemēram, noteikti ir vērts pārliecinieties par tādu sīkumu kā pašu interneta vietnes adresi, proti, vai pirms vietnes adreses parādās burtu salikums https:// nevis vienkārši “http”. Vietnes adresei ir jākļūst par https:// brīdī, kad uzsākat maksājumu par izvēlēto preci, tad ir zināms, ka vietne maksājumiem ir droša. Noteikti vispirms iepazīstiet konkrēto interneta vietni, pirms tajā veicat pirkumus. Vislabāk pirkumu veikšanai izmantot tikai tādus interneta veikalus, kas ir jau pārbaudīti un pazīstami vai nu pašam, vai arī plašajā paziņu lokā.

Tātad – pirms izvēlētā pirkuma veikšanas tiešsaistē ir ļoti vēlams pārbaudīt, vai tirgotāja mājas lapā ir atrodama un norādīta sekojoša informācija pircējam:

  • tiešsaistes vietnes tirgotāja vai pārdevēja vārds vai nosaukums un tā ģeogrāfiskās atrašanās adrese (īsts un godīgs uzņēmums uzrādīs uzņēmuma adresi un telefona numuru, lai ar to būtu iespējams sazināties);
  • noskatītās preces pilna cena (ar visiem nodokļiem un papildus izmaksām, kas var rasties, piemēram, piegādes maksa), samaksas forma un pieejamās valūtas;
  • preces pasūtīšanas procedūra izklāstīta soli pa solim;
  • ir pieejams preces piegādes laika grafiks;
  • gadījumā, ja preces pārdošanas un izcelsmes vieta atrodas ārpus Eiropas Savienības (arī Spānijas) robežām, informācija par preces iespējamo aplikšanu ar muitas nodokli;
  • pirkuma veikšanas noteikumi, lai precīzi zinātu gan savas kā pircēja, gan arī tirgotāja tiesības, pienākumus un saistības pirkšanas līguma turpmākā izpildē;
  • informāciju par interneta veikala drošības garantijām preces kvalitātē;
  • informāciju par interneta veikala drošības garantijām pircēja personiskas un konfidenciālas informācijas nenonākšanai interneta tīkla plašumos;
  • preces atgriešanas noteikumi, gadījumiem, ja ar saņemto preci nebūsiet apmierināts;
  • kāda ir interneta vietnes pircēju konfidencialitātes politika, lai jūsu norādītā informācija netiktu ļaunprātīgi izmantota nelikumīgiem nodarījumiem.

Brīdī, kad prece ir izvēlēta, pirms maksājuma veikšanas rūpīgi jāpārskata preces iegādes līgums, pievēršot uzmanību šīm lietām:

  • vai e-komersants ir norādījis pārdevēja nosaukumu un pilnu adresi;
  • preces un/vai pakalpojuma smalks un preces specifikai atbilstošs apraksts;
  • pilna preces cena ar visiem nodokļiem, piegādes izdevumiem;
  • preces samaksas un piegādes veids vai, ja tas ir pakalpojums, tā izpildes process;
  • pircēja atteikuma tiesības;
  • pirkuma līguma darbības laiks un iespējamais līguma laušanas process un noteikumi;
  • garantijas vai pirkuma apkope, ja tāda ir nepieciešama un tirgotāja paredzēta;
  • līguma veids – beztermiņa līgums vai uz noteiktu laiku noslēgts, cik ilgu.

Kad pirkums ir veikts interneta vietnē, noteikti būtu nepieciešams pārbaudīt maksājuma kartes vai bankas konta atlikumu, tādā veidā pārliecinoties, ka ir samaksāta tieši tāda summa, kāda bija norādīta interneta vietnes rēķinā. Ja gadījumā bilances izrakstā rodas neatbilstības, nekavējoties nepieciešams sazināties ar savu banku, kas savukārt jau sakontaktēsies ar pārdevēju.

Svarīgākais par preču garantijām

Par normālu un biežu parādību mūsdienās ir novērojams, ka līdz ar preces iegādi mēs saņemam tai arī papildus garantiju. Taču bieži vien ikdienas sadzīvē mēs piešķiram vārdam “garantija / pikalaina” pavisam citu nozīmi, kāda tā paredzēta Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Diemžēl tas bieži vien beidzas ar to, ka mēs pat nemēģinām pilnībā izmantot visas savas likumā paredzētās tiesības. Tāpēc mazliet par svarīgāko, ko vērts zināt par preču garantijām.

Jau pieminētajā likumā ir noteikts, ka līdz ar preces un/vai pakalpojuma iegādāšanos mēs kā pircējs iegūstam reālas tiesības 2 gadu laika periodā no pirkuma dienas pieteikt pretenzijas tirgotājam par tā preces un/vai pakalpojuma neatbilstību pirkšanas/ pārdošanas/ pikavippi ilman luottotietoja līguma noteikumiem. Un ko daudzi nezina, šīs tiesības tiek iegūtas pat tādā gadījumā, ja pats tirgotājs nav uzskatījis par vajadzīgu mūs par to informēt, vai, piemēram, ir norādījis, ka mums ir šādas tiesības uz īsāku laiku, nekā likumā paredzētajiem diviem gadiem.

Cik gan bieži nav praksē gadījies, ka uz pircēja jautājumu: “Cik ilgi ir garantija šiem ziemas zābakiem?” tirgotājs atbild, ka viena sezona vai viens gads. Un izrādās, ka neatkarīgi no šīs atbildes, man netiek izslēgtas tiesības pieteikt pretenzijas visu divu gadu laikā, kā likumā ir paredzēts. Vienīgais, par ko man ir jāparūpējas, lai es saglabātu darījumu apliecinošs dokumentu, par ko tiek uzskatīts pirkuma (kases) čeks, bankas maksājuma uzdevums vai arī stingrās uzskaites kvītis. Tāpēc vienmēr ir vērts atvēlēt vietu kādā atvilktnē, kur glabāt visus ar pirkumiem saistītos darījumu apliecinošos dokumentus.

Vēl svarīgi zināt, ka garantija precei vai pakalpojumam ir jādod rakstveidā, kā arī tai ir jābūt pieejamai pircējam pirms preces iegādes veikšanas vai pakalpojuma saņemšanas. Garantijas noteikumos ļoti skaidri ir jābūt norādītiem nosacījumiem par prasījuma pieteikšanu attiecībā uz pašu garantiju. Jānorāda arī garantijas termiņš, firmas nosaukums jeb garantijas devēja nosaukums un adrese. Painteresēties par ražotāja, pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai ražotāja produktiem piešķirtajām garantijām noteikti vajadzētu pirms to iegādes. Patiesībā, jums ir šādas tiesības pieprasīt, lai tirgotājs ļauj iepazīties ar izvēlētās preces garantijas dokumentiem pirms tās iegādes.

Ir maza nianse, kuru ir svarīgi zināt par garantiju. Proti, to nevar pieprasīt. Jā, tieši tā, garantija ir tirgotāja, ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja brīvprātīgs solījums. Te arī rodas gadījumi, kad identiskām precēm dažādās tirdzniecības vietās var būt dažādi nosacījumi to garantijai.

Tikai rakstveida garantija ir apliecinājums starp pusēm, ka prece un/vai pakalpojums, kurš tiek iegādāts, vai to sastāvdaļa, noteiktu eksistences laiku varēs saglabāt tās lietošanas īpašības, drošību un izpildījumu. Ar tirgotājs nāk pretī pircējam un uzņemas papildus saistības, kas patiesībā nemaz nav paredzētas minētajā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vai arī kādos citos normatīvajos aktos šajā sakarā.

Tātad par garantiju pirms preces iegādes pie tirgotāja ir svarīgi noskaidrot, vai precei vispār tiek dota garantija, kurš tieši būs šīs garantijas devējs un kāds būs tās termiņš, nosacījumi un apjoms.

Un atcerieties, ka garantija likuma priekšā ir saistoša tikai šīs garantijas devējam. Tās piešķiršana precei pašos pamatos ir brīvprātīga tirgotāja un ražotāja izvēle. Taču neatkarīgi, vai tevis nopirktajai precei ir vai nav garantija, tev kā patērētājam saglabājās tiesības 2 gadu laikā iesniegt sūdzību preces tirgotājam vai ražotājam par tās atgriešanu, ja šī prece neatbilst visiem noslēgtā līguma noteikumiem, tai atklājies kāds defekts, nepilnības vai arī prece nepilda tai noteiktās funkcijas.

Tavas tiesības, iepērkoties internetā Latvijā

Šodien nu jau gandrīz visi Latvijas uzņēmēji piedāvā savu preci nopirkt ne tikai veikalu tīklos, bet arī tiešsaistē – internetā. Patērētājam veikt pirkumu internetā ir ļoti ērti, tomēr jāsaka, ka tas saistās ar noteiktu risku. Svarīgākais priekšnoteikums šādu pirkumu veikšanai internetā – vienmēr pirms pirkuma pārbaudīt, cik droša ir interneta vietne, kurā plānojat iepirkties. Un atcerieties arī, ka naudu internetā ir daudz vieglāk iztērēt nekā dzīvē, tāpēc ir jābūt vēl uzmanīgākam un jāatrunā sevi no kredītiem (jeb kā tos dēvē Rumānijā – imprumut rapid vai par citos gadījumos credite rapide pentru restantieri)

Nenoliedzams ir fakts, ka iepirkties internetā mūsdienās ir ļoti ērti – līdz pirkumam nepieciešami vien pāris klikšķu. Tomēr vēl arvien daudzu pieredze ir kā liecība tam, ka internetā nopirktā prece var izrādīties tāds kā „kaķis maisā”. Tā bieži neatbilst nedz internetā atainotajai fotogrāfijai, nedz arī precei pievienotajam aprakstam.

Kādas tad ir tavas patērētāja tiesības, ja vēlies iepirkties Latvijas interneta veikalos? Pirmām kārtām, kad patērētājs pērk preci interneta vietnē, viņš ar konkrēto tirgotāju slēdz, tā saucamo, distances līgumu. Par distances līgumu to sauc tāpēc, ka vienošanās starp pusēm notiek neklātienē. Pats patērētājs un tirgotājs, kas viņam preci pārdod, fiziski klāt viens otram neatrodas. Distances līgums attiecas arī uz gadījumiem, kad pircējs ir pasūtījis preci interneta veikalā, bet samaksu par to veic uz vietas – ierodoties pakaļ precei uz interneta vietnes biroja telpām.

Galvenais trūkums iepērkoties internetā ir tas, ka pircējam nav iespējas nedz apskatīt, nedz arī novērtēt izvēlētās preces faktisko izskatu, kā to, piemēram, iespējams paveikt uz vietas veikalā. Tomēr patērētāju aizsardzībai Latvijas normatīvajos aktos ir speciāli paredzētas dažādas tiesības, kuras paredz veidus, kā patērētājiem no preces atteikties, ja konkrētā prece neatbilst pircēja prasībām.

Likumā noteiktas vairākas nianses, kuras jāievēro iepērkoties internetā:

  1. Pērkot preci vai pakalpojumu interneta vietnē, pircējs ar tirgotāju noslēdz jau pieminēto distances līgumu.
  2. Preces vai pakalpojuma pircējam ir tiesības 14 dienu laikā no brīža, kad saņemta prece, no šīs preces atteikties. Šis noteikums attiecas uz jebkāda veida distances līgumu, arī tad, ja preces ir iegādātas pa telefonu. Protams, pircējs ar pārdevēju drīkst vienoties arī par garāku atgriešanas termiņu konkrētām precēm.
  3. Lai pircējam būtu iespēja no preces atteikties, pārdevējam papildus kopā ar preci pircējam ir jānogādā arī rakstveida veidlapa atteikumam. Tātad, tas nozīmē, ka pārdevējam preces vai pasūtījuma nodošanas laikā ir jāizsniedz arī preces atteikuma veidlapa, kurā jānorāda sekojošais – preces pārdevēja nosaukums, tā adrese un apraksts par atteikuma tiesībām. Šāda veida veidlapa pircējam būs jāaizpilda, kad atteikuma gadījumā viņš sūtīs preci atpakaļ. Pat ja interneta vietne minēto atteikuma veidlapu neiekļauj sūtījumā, pircējam tik un tā ir tiesības atkāpties no līguma vienpusīgi. Šādos gadījumos savas atteikuma tiesības pircējam ir iespējams izmantot pat viena gada laikā. Noteikti jāpiemin, ka izdevumi par nevēlamās preces nogādāšu atpakaļ pārdevējam ir jāsedz pircējam. Ne reizi vien ir dzirdēts par situācijām, kad interneta veikals preces atgriešanas brīdī pēkšņi vairs nav pieejams, ir pārtraucis savu darbību. Šajos gadījumos pircējam būtu jāvēršas pie tās juridiskās personas, kurai patērētājs samaksājis par preci un kura norādīta preces piegādes papīros vai pievienotajā rēķinā.

Ar 2016. gada februāra vidu ir sākusi darboties arī īpaša Platforma pircēja un pārdevēja strīdu izšķiršanai tiešsaistē.

Iepērkoties internetā ir jāatceras, ka ir arī tādas preces un pakalpojumi, no kurām pēc to iegādes vairs nevar atteikties. Kā piemēru var minēt, drukātās preses iegādi un abonēšanu, pasūtot preces, kuras dažādu veselības vai higiēnisku apstākļu dēļ nedrīkst atgriezt atpakaļ (piemēram, apakšveļa), kā arī koncerta un aviobiļetes.

Mūsdienīga patērētāju politika Eiropas Savienībā

Viens no bonusiem esot Eiropas Savienības sastāvā ir tas, ka šī savienība rūpējas par to, lai tās dalībalstīs efektīvi strādātu mūsdienīga patērētāju politika. Kāda ir mūsdienīga patērētāju politika? Tāda, kas ar likumdošanas palīdzību spēj aizsargāt pircēju tiesības, palīdzot efektīvi un ātrā tempā risināt strīdus starp pircējiem un tirgotājiem. Kā piemēru var minēt, dažādas iespējas strīdus izšķirt arī alternatīvā ceļā un spēju vērsties Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centros sev tuvākajā pilsētā. Šāda politika rūpējas arī par to, lai patērētāju tiesības iet kopsolī ar sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām valstī. Jo īpaši mūsdienās – strauji augošo digitālo tehnoloģiju, finanšu pakalpojumu un enerģētikas jomās. Ne mazāk svarīgi ir garantēt jebkuras iegādātas preces drošumu, kas iegādāta vienotajā ES tirgū, nodrošina pircējiem iespēju veikt izvēli, pamatojoties uz precīzu, konsekventu un skaidru informāciju, it īpaši iepērkoties interneta vidē.

Atvērta Eiropas Savienības tirgus izveide patērētājiem nozīmē integrētu un efektīvu ES ekonomiku tās patērētājiem. Iespēja iegādāties preces un/vai pakalpojumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, esot drošiem, ka problēmu gadījumā viņu tiesības tiks ievērotas vienādā līmenī neatkarīgi no valsts.

Patērētāju interešu aizsardzība Eiropas Savienības patērētāju aizsardzības politikas ietvaros, spēj garantēt augsta līmeņa drošību daudzās jomās visiem patērētājiem. Tiek ieviesti stingri drošības un drošuma standarti, kuri tiek attiecināmi daudzām preču grupām – kosmētiku, zālēm, rotaļlietām, elektroierīcēm, šķiltavām, personiskās aizsardzības aprīkojumam, pārtikas produktiem, personiskās aizsardzības mehānismiem, atpūtas izbraukumu kuģiem u.c. Pateicoties šiem it kā ļoti stingrajiem noteikumiem, preces ar vērā ņemamiem defektiem tiek atsauktas no tirgus un ražošanas. Katru gadu visā savienībā tiek saņemti vairāk nekā divi tūkstoši brīdinājumu par visdažādākajiem ražojumiem, kuri ir patērētājam nedroši, galvenokārt tās ir rotaļlietas, apģērbs un dažādi tekstilizstrādājumi ar toksiskām ķīmiskām vielām to sastāvā un tamlīdzīgi.

Eiropas Savienība domā kā aizsargāt patērētāju intereses arī plašākā nozīmē, rūpējoties par godīgu tirdzniecības praksi, izņemot no tirgus maldinošas reklāmas un tādu reklāmu, kas diskreditē vai va diskriminēt tirgotāja konkurentu zīmolus, izslēdz no tirgus konkurentu salīdzinošo reklāmu, regulē preču cenu norādes un marķējums, distances pārdošanu un tirdzniecību mājas apstākļos. Jāsaprot, ka līdz ar straujo attīstību finanšu pakalpojumu un interneta tirdzniecības sektorā, Eiropas Komisija ir noteica patērētājiem tiesības attiecībā uz naudas un preču aizņēmumiem un dažādiem kreditēšanas rīkiem. Eiropas Komisija ierosina arī pieņemt nepieciešamās vadlīnijas, kas definētu labu preču un pakalpojumu darījumu praksi internetā.

Daudzus no preču un pakalpojumu iegādes citās valstīs attur vairākas neskaidrības savu kā pircēju tiesību jautājumos, kā arī bailes saskarties ar pārlieku negodīgiem tirgotājiem valodas barjeras dēļ. Taču jaunie Eiropas Savienības noteikumi piedāvā visiem pircējiem vienādi spēcīgu aizsardzību, neatkarīgi no tā, kur atrodas iepirkšanās vieta — vietējā piemājas veikalā vai kādā citā no ES dalībvalstīm vai to tīmekļa vietnē.

No 2014. – 2020. gadam tiek pilnībā izstrādāta un pieņemta ES patērētāju aizsardzības programma visās dalībvalstīs, tās izmaksas gadā nav lielākas par pieciem eiro centiem uz vienu cilvēku. Bet tā garantē visā vienotajā tirgū piemērojamu patērētāju aizsardzības likumdošanu, patērētājiem sniedzot ļoti augstu juridiskās aizsardzības līmeni.

Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, lai pircējiem būtu iespēja saņemt pilnu tiesisko aizsardzību. Lai to veicinātu ir nepieciešama vēl ciešāka sadarbība dalībvalstu starpā. Nav slēpjams fakts, ka dažādi tiesas procesi var būt ilgstoši un dārgi, jo īpaši citas valsts robežās. Tāpēc lai maksimāli sekmētu patērētāju strīdu izšķiršanu ārpus tiesas zālēm, ir izstrādāti jauni gan bezmaksas, gan pazeminātas maksas strīdu izšķiršanas rīki, tai skaitā, strīdu izšķiršanu tiešsaistē.

Kā atgriezt preci ārzemju interneta veikalam?

Pateicoties Latvijas dalībai Eiropas Savienībā, visi Latvijas tiesību akti aktuālajā patērētāju tiesību aizsardzības sfērā ir precīzi pielāgoti visām Eiropas Savienības prasībām. Noteikumi par preces atgriešanu ir vienādi gan Latvijas tirgotāju interneta veikaliem, gan arī pasūtot preces no veikaliem, kas bāzēti citās Eiropas Savienības valstīs. Tātad preces vai pakalpojuma pārdevējam ir pienākums veikt piegādi 30 dienu laikā kopš brīža, kad prece vai pakalpojums ir pasūtīt. Un, atgriežot preci atpakaļ pārdevējam, pircējam ir jāapmaksā tikai preces atgriešanas izsūtīšanas samaksa. Ja izvēlētā prece vai pakalpojums ir iegādāta Eiropas Savienībā reģistrētā interneta vietnē, pircējs drīkst izmantot savas tiesības preci vai pakalpojumu atgriezt 14 dienu laikā no tā iegādes brīža, saņemot atpakaļ par preci samaksāto naudu.

Gadījumos, kad sešu mēnešu laika periodā ir konstatēts, ka iegādātā prece izrādījusies brāķis, pircējam ir visas tiesības pieprasīt, lai minēto brāķēto preci tirgotājs samaina vai salabo, vai arī atgriež samaksāto naudu. Vispareizākais veids, kā risināt strīdu par neatbilstošu preci, ir vispirms vērsties pie preces pārdevēja un mēģināt mutiski atrisināt radušos situāciju. Ja tomēr interneta veikals pircēja sūdzības ignorē vai arī nepiekrīt viedoklim par preces nepilnībām, tad pircējam pie minētā tirgotāja jāvēršas jau ar rakstisku iesniegumu, nosūtot to pa pastu uz tirgotāja juridisko adresi. Ja pēc izsūtītās rakstiskas sūdzības interneta veikals problēmu turpina nerisināt vai arī vienkārši nesniedz nekādu atbildi uz pircēja nosūtīto sūdzību, būs jāvēršas pēc palīdzības šajā iestādē – Eiropas Patērētāju informēšanas centrs, šis centrs atrodas Latvijā (ECC Latvia). ECC Latvia var sniegt konsultācijas pircējam jebkurā gadījumā, kurā izvērsies strīds ar preces tirgotāju jebkurā citā Eiropas Savienības valstī.

Kā ar gadījumiem, kad preces tirgotāja interneta veikals reģistrēts jau ārpus Eiropas Savienības robežām? Šajos gadījumos, diemžēl, vietējie patērētāju tiesību aizsardzības centri nebūs kompetenti sniegt palīdzību pircējam lietas atrisinājumā. Ieteicams sūdzības iesniegt jau starptautiskā līmenī tam izveidotajā tiešsaistes strīdu risināšanas interneta tīklā – econsumer.gov (tas gan gadījumos, ja konkrētā valsts ir iesaistīta šajā projektā).

Papildus ir jāatceras, ka sūdzību vai krāpšanas gadījumos, kad iesaistīts nevis komersants, bet gan konkrēta privātpersona, kura ir apkrāpusi interneta pircēju, tad ar iesniegumu ir jāvēršas savas valsts policijā. Arī gadījumos, ja šī persona – krāpnieks, ir dzīvojošs ārzemēs.

Nesen tika izveidota Eiropas Komisijas interneta vietne, kas darbojas kā platforma strīdu izšķiršanai tiešsaistē internetā. Platformas galvenais mērķis ir dot patērētājiem un tirgotājiem vienotu piekļuves punktu, kurā spētu panākt strīdu izšķiršanu ārpus tiesas sienām. Platforma paredzēta tieši strīdiem, kas ir saistīti ar preču vai pakalpojumu iegādi interneta vidē. Kā tā darbojas? Ja prece ir izrādījies brāķis, šī platforma dod iespēju pircējam iesniegt sūdzību, lai konkrēto strīdu varētu izskatīt alternatīvs izskatītājs tieši tajā valstī, kur tirgotājs ir reģistrēts. Tomēr jāmin, ka pati platforma pati par sevi strīdus nerisinās, tā nosūtīs ziņu strīdā iesaistītajam tirgotājam par to, ka pircējs ir iesniedzis sūdzību. Papildus šai inovatīvajai platformai turpinās darboties arī ikvienā Eiropas Savienības valstī izveidotie kontaktpunkti, piemēram, Latvijā šāda kontaktpunkta funkcijas jau pilda Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia). Ir noteikts, ka saziņa ar minētajiem kontaktpunktiem norisināsies rakstiskā veidā. Tomēr tas neizslēdz gadījumus, kad patērētājam rodoties nepieciešamībai, viņš drīkstēs klātienē apmeklēt Eiropas Patērētāju informēšanas centru. ES patērētāju kontaktpunktu pats galvenais uzdevums ir sniegt visa veida palīdzību abām pusēm, ja tāda būs nepieciešama. It īpaši gadījumos, kad strīdu izšķirt, izmantojot platformu, nebūs iespējams.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

No šīs organizācijas mājas lapas pateretajs.lv varam uzzināt par tās vēsturi, mērķiem un uzdevumiem. Kas tad īsti ir Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, kam tā ir domāta un kā tā veidojusies? Jau zināms, ka deviņdesmito gadu beigās, strauji attīstoties Latvijas tirgus ekonomikai, tika izveidota jauna veida sabiedriska organizācija, kuras galvenais mērķis bija patērētāju tiesību aizsardzība. 1998. gada otrajā pusē darbību Latvijā uzsāka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tam 1999. gada martā sekoja nākamais posms, kad dažādas nevalstiskās patērētāju organizācijas tika apvienotas un gala rezultātā no tām tika izveidota vienota Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju (saīsinājumā – LPIAA). Šī asociācija, papildus Patērētāju tiesību aizsardzības centram, darbojās ar mērķi attīstīt tieši nevalstisko patērētāju kustību. Tās mērķis bija arī koordinēt visu patērētāju aizsardzības sabiedrisko organizāciju tīklu valstī. 1999. gadā šīs asociācijas darbību uzsākt bija iespējams pateicoties Ziemeļu Ministru Padomes (angliski – “Nordic Council of Ministers”) piešķirtajam finansiālajam atbalstam, kas tika piešķirts projekta ar nosaukumu „Brīvprātīgo nevalstisko patērētāju organizāciju iedibināšana Latvijā” ietvaros un šī projekta realizācijai. Līdz ar asociācijas dibināšanu, tā sev nosprauda galvenos darbības virzienus, proti, rūpēties par patērētāju tiesību aizstāvošo nevalstisko organizāciju tīkla paplašināšanu visā Latvijas teritorijā. Tam seko dažādi Latvijas sabiedrības izglītošanas pasākumi tieši patērētāju tiesību jomā, preču un pakalpojumu iegādē, iegādāto pakalpojumu izmantošanā un visam pāri – arī ar patērētāju darbību saistītā vides aizsardzībā. Vēl LPIAA labprāt pievēršas patērētāju politikas attīstīšanā un šīs politikas attīstības veicināšanā visā Latvijā, piedaloties ar padomiem un konsultācijām patērētāju sūdzību un visdažādāko priekšlikumu izskatīšanā.

Lai būtu maksimāli noderīga lielākam sabiedrības lokam, asociācija katru gadu organizē vairākus izglītojošus seminārus un apmācību kursus ne tikai Rīgā, bet arī dažādos Latvijas reģionos. Ar šo semināru palīdzību LPIAA vēlas iepazīstināt sabiedrību ar dažādiem patērētāju tiesību un patērētāju aizsardzības likumdošanu saistītiem jautājumiem, padomiem un priekšlikumiem. Regulāri tiek organizētas apmācības arī LPIAA reģionālo klubu pārstāvjiem, kas ir arī asociācijas biedri, lai spētu veicināt efektīgāku konsultēšanas un padomu došanas darbu valsts reģionos.

Vēl viens no asociācija regulāriem pienākumiem ir sniegt publikācijas un intervijas presē, informē visus patērētājus ar TV un radio pārraižu palīdzību. Gadījumos, kad kāda patērētāja tiesības ir tikušas pārkāptas vai arī neievērotas, asociācijas biedri dara visu iespējamo, lai nodrošinātu patērētājus ar juridiskām konsultācijām. LPIAA biedri uzskata, Eiropas Savienības mērogā patērētāju aizsardzība šobrīd varētu būt viena no svarīgākajām politikām visiem iedzīvotajiem, jo mēs katrs esam patērētājs burtiski katru dienu. Asociācija, pateicoties tās plaši izvērstajam patērētāju organizāciju tīklam visā valstī, var pārstāvēt Latvijas patērētāju tiesību aizsardzības tieši sabiedrisko sektoru ar lielu godu. Piemēram, 2008. gadā LPIAA un asociācijas daudzo biedru organizācijas kopā saņēma 7200 patērētāju sūdzības, kuras tika arī izskatītas, kas ir vērā ņemams skaitlis. Visvairāk patērētāju sūdzības saņemtas īres un komunālo pakalpojumu jomā, vairāk kā 20 no visām sūdzībām. Vismazāk sūdzības saņemtas par aviopakalpojumiem – vien 0,5%.

Pašas asociācija darbs tiek regulēts un veikts saskaņā ar LPIAA Statūtiem, valstī pastāvošo likumu par Biedrībām un nodibinājumiem, kā arī pašu svarīgāko – Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Asociācijas sastāvā ir bagātīgs biedru skaits no visām Latvijas malām – Rīgas Patērētāju interešu aizstāvības klubs, Jūrmalas Patērētāju atbalsta centrs, Cēsu Patērētāju interešu aizstāvības biedrība „Aizstāvis”, Gulbenes Patērētāju interešu aizstāvības klubs, Daugavpils Patērētāju tiesību aizstāvības biedrība, Jelgavas Patērētāju interešu aizstāvības klubs, Ogres Patērētāju tiesību aizsardzības organizācija, Rēzeknes biedrība „Zaļais meridiāns”, Ventspils biedrība “Tautas kontrole” un Biedrība “Profesionāļu Solidaritātes biedrība”.