Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija

No šīs organizācijas mājas lapas pateretajs.lv varam uzzināt par tās vēsturi, mērķiem un uzdevumiem. Kas tad īsti ir Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, kam tā ir domāta un kā tā veidojusies? Jau zināms, ka deviņdesmito gadu beigās, strauji attīstoties Latvijas tirgus ekonomikai, tika izveidota jauna veida sabiedriska organizācija, kuras galvenais mērķis bija patērētāju tiesību aizsardzība. 1998. gada otrajā pusē darbību Latvijā uzsāka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Tam 1999. gada martā sekoja nākamais posms, kad dažādas nevalstiskās patērētāju organizācijas tika apvienotas un gala rezultātā no tām tika izveidota vienota Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju (saīsinājumā – LPIAA). Šī asociācija, papildus Patērētāju tiesību aizsardzības centram, darbojās ar mērķi attīstīt tieši nevalstisko patērētāju kustību. Tās mērķis bija arī koordinēt visu patērētāju aizsardzības sabiedrisko organizāciju tīklu valstī. 1999. gadā šīs asociācijas darbību uzsākt bija iespējams pateicoties Ziemeļu Ministru Padomes (angliski – “Nordic Council of Ministers”) piešķirtajam finansiālajam atbalstam, kas tika piešķirts projekta ar nosaukumu „Brīvprātīgo nevalstisko patērētāju organizāciju iedibināšana Latvijā” ietvaros un šī projekta realizācijai. Līdz ar asociācijas dibināšanu, tā sev nosprauda galvenos darbības virzienus, proti, rūpēties par patērētāju tiesību aizstāvošo nevalstisko organizāciju tīkla paplašināšanu visā Latvijas teritorijā. Tam seko dažādi Latvijas sabiedrības izglītošanas pasākumi tieši patērētāju tiesību jomā, preču un pakalpojumu iegādē, iegādāto pakalpojumu izmantošanā un visam pāri – arī ar patērētāju darbību saistītā vides aizsardzībā. Vēl LPIAA labprāt pievēršas patērētāju politikas attīstīšanā un šīs politikas attīstības veicināšanā visā Latvijā, piedaloties ar padomiem un konsultācijām patērētāju sūdzību un visdažādāko priekšlikumu izskatīšanā.

Lai būtu maksimāli noderīga lielākam sabiedrības lokam, asociācija katru gadu organizē vairākus izglītojošus seminārus un apmācību kursus ne tikai Rīgā, bet arī dažādos Latvijas reģionos. Ar šo semināru palīdzību LPIAA vēlas iepazīstināt sabiedrību ar dažādiem patērētāju tiesību un patērētāju aizsardzības likumdošanu saistītiem jautājumiem, padomiem un priekšlikumiem. Regulāri tiek organizētas apmācības arī LPIAA reģionālo klubu pārstāvjiem, kas ir arī asociācijas biedri, lai spētu veicināt efektīgāku konsultēšanas un padomu došanas darbu valsts reģionos.

Vēl viens no asociācija regulāriem pienākumiem ir sniegt publikācijas un intervijas presē, informē visus patērētājus ar TV un radio pārraižu palīdzību. Gadījumos, kad kāda patērētāja tiesības ir tikušas pārkāptas vai arī neievērotas, asociācijas biedri dara visu iespējamo, lai nodrošinātu patērētājus ar juridiskām konsultācijām. LPIAA biedri uzskata, Eiropas Savienības mērogā patērētāju aizsardzība šobrīd varētu būt viena no svarīgākajām politikām visiem iedzīvotajiem, jo mēs katrs esam patērētājs burtiski katru dienu. Asociācija, pateicoties tās plaši izvērstajam patērētāju organizāciju tīklam visā valstī, var pārstāvēt Latvijas patērētāju tiesību aizsardzības tieši sabiedrisko sektoru ar lielu godu. Piemēram, 2008. gadā LPIAA un asociācijas daudzo biedru organizācijas kopā saņēma 7200 patērētāju sūdzības, kuras tika arī izskatītas, kas ir vērā ņemams skaitlis. Visvairāk patērētāju sūdzības saņemtas īres un komunālo pakalpojumu jomā, vairāk kā 20 no visām sūdzībām. Vismazāk sūdzības saņemtas par aviopakalpojumiem – vien 0,5%.

Pašas asociācija darbs tiek regulēts un veikts saskaņā ar LPIAA Statūtiem, valstī pastāvošo likumu par Biedrībām un nodibinājumiem, kā arī pašu svarīgāko – Patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

Asociācijas sastāvā ir bagātīgs biedru skaits no visām Latvijas malām – Rīgas Patērētāju interešu aizstāvības klubs, Jūrmalas Patērētāju atbalsta centrs, Cēsu Patērētāju interešu aizstāvības biedrība „Aizstāvis”, Gulbenes Patērētāju interešu aizstāvības klubs, Daugavpils Patērētāju tiesību aizstāvības biedrība, Jelgavas Patērētāju interešu aizstāvības klubs, Ogres Patērētāju tiesību aizsardzības organizācija, Rēzeknes biedrība „Zaļais meridiāns”, Ventspils biedrība “Tautas kontrole” un Biedrība “Profesionāļu Solidaritātes biedrība”.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Latvijā

Latvijas valstij un tirgum attīstoties 1998. gadā Latvijas Ministru kabinets bija izlēmis izveidot Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kas tika veidots uz toreiz darbībā esošā Tirdzniecības un pakalpojumu kontroles centra principu bāzes. Pats jaunizveidotais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savu darbību varēja pilnvērtīgi uzsākt jau 1998. gada 1. maijā. Kādi bija šī centra galvenie mērķi deviņdesmito gadu beigās? Centra pārziņā bija īstenot Latvijas patērētāju tiesību aizsardzību, un to paveikt tieši uzraugot preču tirdzniecību valstī, kā arī pakalpojumu sniegšanu. Centrs tāpat uzņēmās arī nodrošinot pircējus ar maksimāli daudz nepieciešamās informācijas šajā jomā, papildus palīdzot patērētājiem dažādu ar tirgotājiem radušos konfliktu risināšanas procesā.

Lielākās pārmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Latvijā piedzīvoja līdz ar valsts pievienošanos Eiropas Savienības sastāvam, kas notika 6 gadus pēc centra darbības uzsākšanas – 2004. gada 1. maijā. Dalība Eiropas Savienībā būtiski ietekmēja arī vietējo patērētāju tiesību aizsardzību, tāpat pozitīvi uzlabojumi tika veikti tirgus uzraudzībā, preču drošības nodrošinājumā, kā arī būtiskas izmaiņas ieviestas tiesību atbilstības novērtēšanas politikā un šīs jomas likumdošanā Latvijā. Varētu teikt, ka esot Eiropas Savienības sastāvā esam tikuši pie jaunām iespējām dažādākai un piepildītākai starptautiskajai sadarbībai, ne tikai nodrošinot, bet arī ievērojami uzlabojot tobrīd aktuālo pircēju tiesību aizsardzību Latvijā.

Pēc savas darbības un esības pamatprincipa Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir valsts pārvaldes organizācija. To ļoti rūpīgi pārrauga Ekonomikas ministrijas, kuras viens no uzdevumiem ir īstenot ar patērētāju tiesībām un interešu aizsardzību saistīto politiku valstī. Pati galvenā dokumentācija, uz kuras pamata tiek noteikta Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbība, nenoliedzami ir pats Patērētāju tiesību aizsardzības likums. Papildus tam centra ikdienas darbību regulē arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra iekšējais nolikums.

Ja runājam par Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenajām funkcijām tad noteikti jāmin ir visa tirgus uzraudzība un arī kontrole tādās jomās kā: nepārtikas preces, kuras nokļūst tirdzniecībā un dažādu pakalpojumu sniegšanas sfērā. Šeit gan kā izņēmums ir, piemēram, medicīnas preces un sadzīvē lietojamās dažādas ķīmiskās vielas, kā arī ķīmiskie produkti, dažādas zāles, arī veterinārās, kosmētiskie līdzekļi un dzīvnieku kopšanas līdzekļi, izņēmums tātad ir arī farmaceitiskie un veterinārajā farmācijā izmantojamie produkti. Centra ikdienas darbos ietilpst visi par pircēju tiesību pārkāpumiem saņemtie iesniegumu un to rūpīga izskatīšana, lai būtu maksimāli produktīvi palīdzības sniegšanā visiem patērētājiem viņu strīdu risināšanā ar negodīgiem tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Šī procesa ietvaros ir nepieciešams organizēt patērētāju strīdu risināšanas komisijas darbu, arī kā viena no Patērētāju tiesību aizsardzības centra galvenajām funkcijām. Tieši tāpat, kā juridiskas palīdzības sniegšana iespēju robežās patērētājiem viņu tiesību jautājumos.

Centram jārūpējas ne tikai par pašiem pircējiem, bet arī par tiesību ievērošanu visos pircēju un pārdevēju līgumu projektos un pašos līgumos, ko pircēji mēdz slēgt ar pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem vai ražotājiem. Normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā centrs seko līdzi, lai pārdevējs, pakalpojuma sniedzējs vai ražotājs spētu izmainīt vai pārtraukt pildīt līgums noteiktos noteikumus, ja, piemēram, minētajā dokumentā ir konstatēti neskaidri vai negodīgi un netaisnīgi punkti. Mazāk zināms ir tas, ka centrs piedalās arī pārtikas un nepārtikas preču mēra un svara precīza mēra noteikšanā, uzraugot arī pareizu pirkuma samaksas aprēķināšanu. Pie šī uzdevuma klāt nāk arī tirgū reglamentētajā sfērā piedāvāto mērīšanas līdzekļu atbilstības uzraudzīšana, atbilstoši visām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs Latvijā atrodams Rīgā, Brīvības ielā 55.

Kur vērsties, aizstāvot savas patērētāja tiesības

Latvijā, tieši tāpat kā jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ikvienam no tās iedzīvotājam ir tiesības pēc tam, kad ir iegādātas preces un/vai pakalpojumi, izvirzīt tirgotājam savas pretenzijas par minētās preces un/vai pakalpojuma neatbilstošu stāvokli saskaņā ar pirkšanas līguma noteikumiem. Šīs prasības ir tiesības izvirzīt divu gadu laikā no preču iegādes brīža, pakalpojuma saņemšanas brīža. Par līgumu šeit kalpo sekojošais – pircējam veicot pirkumu tiek noslēgts tā pirkšanas līgums, par šī darījuma apliecinošu dokuments kalpo preces pirkuma čeks, kvīts vai rēķins. Ja pircējs ir konstatējis, ka viņa nopirktā prece ir uzskatāma par neatbilstošu līguma noteikumiem, tad viņam ir absolūtas tiesības tirgotājam izvirzīt atbilstošu pretenziju. Savukārt, tirgotāja vai ražotāja tiešais pienākums ir nodrošināt jebkuras tā pārdotās preces un/vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem, nodrošinot, lai minētā prece būtu bez defektiem un to būtu iespējams izmantot tai paredzētajam mērķim. Tomēr ne pret visu var izvirzīt pretenzijas, lai to tomēr varētu izdarīt, preces defekts nevar būt defekts nedrīkst būt maznozīmīgs un tas nedrīkst būt radies, ja pircējs to ir nepareizi lietojis. nepareizas lietošanas rezultātā. Pirmo sešu mēnešu periodā, konstatējot preces defektus, ir iespējams izvirzīt prasību samazināt preces cenu, atmaksājot starpību, lūgt bez samaksas novērst preces neatbilstību un defektus vai arī pilnībā atlīdzināt preces defektu novēršanas izdevumus, ja tos nepieciešams veikt. Var arī lūgt tirgotāju apmainīt preci pret atbilstoši tādu pašu vai līdzvērtīgu preci no tirgotāja piedāvājuma klāsta. Ir tiesības arī pilnībā atcelt pirkuma līgumu, saņemot atmaksu naudā par preci.

Ja vēlaties izteikt savas pretenzijas tirgotājam vai ražotājam pēc sešu mēnešu perioda, tad būs iespējams to veikt šīm prasībām – bez samaksas novērst preces neatbilstību un defektus vai arī pilnībā atlīdzināt preces defektu novēršanas izdevumus, ja tos nepieciešams veikt; apmainīt nopirkto preci pret atbilstoši tādu pašu vai līdzvērtīgu preci no tirgotāja piedāvājuma klāsta. Diemžēl, pēc sešu mēnešu perioda patērētājam vairs nav iespējas saņemt pilnu, simtprocentīgu atmaksu par samaksāto preci, jo šāda prece skaitās jau kā nolietota. Tiek speciāli aprēķināts preces nolietojums, par kura vērtību tad arī tiek samazināta atgrieztās preces pirmreizējā cena un vērtība. Lai aprēķinātu šādu preces nolietojumu, tirgotājs vai ražotājs piesaka no abām pusēm neatkarīgu ekspertīzi vai arī pusēm ir iespējams vienoties par preces nolietojuma vērtību. Ja tiek pasūtīta ekspertīze, tās izmaksas ir jāsedz tirgotājam.

Lai praktiski veiktu soļus pretenziju izteikšanai, patērētājam ir vajadzīgs uzrakstīt iesniegumu uzņēmumam, tirgotājam vai ražotājam, no kura neapmierinošā prece tika iegādāta. Iesniegumā ir jāapraksta konstatētā preces problēmu un jāpievieno čeka, līguma, kvīts, rēķina kopija, tā apliecinās, ka pirkums ir veikts un ir veikts pie konkrētā pārdevēja. Pēc iesnieguma saņemšanas tirgotājam ir jāsniedz atbilde uz iesniegumu 10 kalendāro dienu laikā. Ja dažādu apstākļu dēļ atbilde netiek saņemta, tad patērētājam ir viss tiesības vērsties ar sūdzību par tirgotāju Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Šeit iesniegumu jau varēs iesniegt elektroniski, sīki aprakstot radušos problēmu un pievienojot iesniegumam skanētus visus dokumentus, kas saistīti ar šo gadījumu – čeka, līguma, kvīts, rēķina kopiju, iesniegumu, kurš tika nosūtīts tirgotājam ar izteiktajām pretenzijām, tirgotāja atbilde, ja tāda tika saņemta. Elektroniskie dokumenti atbilstoši valstī esošajiem noteikumiem ir jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu. Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieki atbildi patērētājam uz viņa iesniegto iesniegumu sniegs viena mēneša laikā.