Kā izvērtēt preču un pakalpojumu drošumu?

Mūsdienās patērētāji ir spējīgi objektīvi izvērtēt preces kvalitāti, iespējamos defektus, realizācijas termiņus un citus būtisku aspektus, taču tikai retais vērtē arī preču drošumu. Preču drošumu izvērtēt ir mazliet sarežģītāk, jo ir gūti uzreiz saprast, vai prece būs droša lietošanai vai nē, neizvērtējot neskaitāmi daudz potenciālo situāciju, tomēr Eiropas Savienības direktīva kreditos247.es nosaka to, kādai ir jābūt drošai precei. Ikvienam patērētājam vajadzētu būt informētam par to, kas ir preču drošība un kā to izvērtēt pirms preces iegādes.

Drošas preces ir tās, kas normālos lietošanas apstākļos, nerada nekādu vai rada minimālu apdraudējumu personai, kas to lieto, personas mantai vai apkārtējai videi. Tātad, ja prece tiek uzstādīta, lietota vai jebkādā veidā ekspluatēta pēc tai paredzētajiem ekspluatācijas nosacījumiem, tā nedrīkst nodarīt nekādu kaitējumu. Ja tas tiek nodarīts, preces ražotājam par to jāuzņemas pilna atbildība gan par fizisko gan morālo kaitējumu. Tas, protams, neattiecas uz gadījumiem, kad preces tiek lietotas neparedzētiem mērķiem. Piemēram, ja iegādāsieties uztura bagātinātāju un lietosiet to pēc instrukcijas, ražotājam ir jānodrošina preces drošums, proti tas, ka jūsu veselībai netiks nodarīts nekāds kaitējums, bet ja lietosiet to, neievērojot, lietošanas instrukciju, jūs pats būsiet atbildīgs par izraisītajām sekām. Tāpat ir jāievēro arī precēm mērķauditorija. Piemēram, ja bērns lietos gludekli un sevi apdedzinās, tā nebūs ražotāja, bet patērētāja vaina, jo patērētājs to būs nodevis neatbilstošai personai.

Lai labāk izprastu, kura prece ir droša un kura nav, ir izvirzīti divi galvenie preču drošuma kritēriji – preces atbilstība speciālo normatīvo aktu prasībām un preces atbilstība nacionālā standarta statusā adaptētajiem Eiropas standartiem. Katrai precei ir noteiktas normatīvo aktu prasības. Specifiskām precēm, kurām tādu nav, ir jāvadās pēc Eiropas standartu drošības prasībām. Tas nozīmē, ka katrai precei ir drošības standarti, ar kuriem patērētājs var rēķināties.

Tātad, vērtējot preces drošumu, ir jāņem vērā tādi aspekti kā preces raksturojums, preces uzbūve, sastāvs haga clic aquí, iepakojums un uzstādīšana/lietošanas instrukcijas. Ir jāpievērš uzmanība tam, lai prece būtu droša visādā ziņā. Ja pamanāt kaut ko aizdomīgu kādā no minētajiem aspektiem, vai arī jums trūkst informācijas, lai izvērtētu preces drošumu, to nevajadzētu iegādāties.

Ir jāsaprot, ka daudzas preces tomēr ir bīstamas pašas par sevi. Piemēram, nav iespējams iegādāties žurku indi, kas būtu veselībai nekaitīga. Tādos gadījumos ir jāpievērš ļoti liela uzmanība brīdinājumiem, marķējumiem un papildus norādījumiem. Visām bīstamām precēm ir jābūt ar tādiem apzīmētām, citādāk netiek ievērotas drošības prasības. Tāpat arī reklāmā nedīkt būt norādīta maldinoša informācija par drošumu. Piemēram, ja reklāmā tiek rādīts, kā persona ar ķīmisku līdzekli, bez gumijas cimdiem, tīra kādu objektu, ražotājam ir jānodrošina, ka ari patērētāji to varēs darīt, nenodarot sev kaitējumu.

Īpaša uzmanība preču drošumam ir jāpievērš tad, ja preces ir paredzētas mazāk spējīgiem cilvēkiem vai dzīvniekiem. Tipisks piemērs ir preces bērniem. Bērni preces nelieto tāpat kā pieaugušie. Viņi nespēj izvērtēt, kas ir droši un kas nav, tāpēc iegādājoties preces bērniem, noteikti jāpievērš uzmanība tam, lai ražotājs būtu norādījis, ka tās ir atbilstošas konkrēta vecuma bērniem un precēm būtu brīdinājumi, ja tās tomēr var nodarīt kādu kaitējumu.

Preces drošums ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, kam jāpievērš uzmanība, veicot jebkuru pirkumu. Protams, pat apzinoties, kādai vajadzētu būt drošai precei, ir grūti objektīvi izvērtēt tās drošumu, jo situācijas var būt ļoti dažādas, tomēr ir jāpievērš uzmanība tam, lai precei būti skaidri saprotama uzstādīšanas/lietošanas instrukcija, brīdinājumi par bīstamību un norādījumi par atbilstošo mērķauditoriju.

Kas ir preces vai pakalpojuma atteikuma tiesības?

Daudzi patērētāji nemaz īsti nepārzina savas tiesības. Piemēram daudziem ir maldīgs priekšstats par to, kas ir atteikuma tiesības un kādos gadījumos tās var izmantot. Lai patērētāji varētu aizstāvēt savas intereses un būtu pasargāti no nevēlamu pirkumu izdarīšanas snabblån, skaidrojam, kas īsti ir attiekuma tiesības un uz kādiem gadījumiem tās ir attiecināmas.

Atteikuma tiesības ir patērētāja tiesības noteiktā laika periodā vienpusēji atteikties no noslēgtā pirkšanas/pārdošanas darījuma (slēgt līgumu), nesniedzot nekādus paskaidrojumus vai pamatojumus un nemaksājot soda procentus vai zaudējuma atlīdzību. Patērētājs var izmantot atteikuma tiesības divos gadījumos – lai atteiktos no darījuma, kas slēgts ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas vai arī lai atteiktos no distances līguma. Vienkāršāk sakot, attiekuma tiesības var izmantot tad, ja prece ir iegādāta vai nu kādā neoficiālā tirdzniecības vietā, piemēram, prezentācijas laikā, patērētāja dzīvesvietā, vai arī oficiālā, attālinātā tirdzniecības vietā, kā piemēram, preču katalogs vai interneta veikals.

Atteikuma tiesību termiņš ir 14 dienas, ja tirgotājs ir patērētājam sniedzis informāciju par atteikuma nosacījumiem. Tā kā var būt dažādas situācijas, likumā ir atrunāti vairāki gadījumi. Piemēram, ja prece ir pasūtīta, tad termiņš ir 14 dienas no preces piegādes brīža, ja pasūtījumā iekļautas vairākas preces, kas pienāk atsevišķos termiņos, tad 14 dienas no brīža, kad tiek piegādāta pēdējā prece, ja ir paredzēta regulāra preču piegāde, tad 14 dienas no pirmās preces piegādes brīža. Ja pakalpojuma sniedzējs nav informējis patērētāju par atteikuma nosacījumiem un nav izsniedzis atteikuma veidlapu, atteikuma tiesību izmantošanas termiņš ir 1 gads, vai 14 dienas no brīža, kad tirgotājs izsniedz atteikuma veidlapu.

Ja patērētājs vēlas izmantot atteikuma tiesības, viņam konkrētajā termiņā jānosūta pakalpojuma sniedzējam atteikuma veidlapa vai izziņa par atteikuma tiesību izmantošanu. Veidlapai vai izziņai nav noteikta vienota oficiāla forma, taču tajā jābūt iekļautai tādai informācijai kā dati par pakalpojuma sniedzēj, paziņojuma teksts, preces saņemšanas datums, dati par patērētāju, veidlapas aizpildīšanas datums un atteikuma tiesību izmantotāja paraksts.

Ļoti svarīgi ir zināt to, ka patērētājam ir jāvar pierādīt fakts, ka viņš ir pieprasījis atteikuma tiesības, proti nosūtījis šo veidlapu vai izziņu. Piemēram, ja pakalpojuma sniedzējs apgalvo, ka nav saņēmis nekādu informāciju no patērētāja un patērētājs to never pierādīt, taisnība ir pakalpojuma sniedzēja pusē. Lai no šādas situācija izvairītos ir jānodrošinās ar pierādījumiem un jāpieprasa atbilde no pakalpojuma sniedzēja par pietiekuma saņemšanu. Tad patērētājs varēs zināt laicīgi sākt interesēties par to, vai viņa prasības tiks apmierinātas vai nē.

14 dienu laikā pēc atteikuma veidlapas nosūtīšanas patērētājam ir jāapņemas atgriezt tirgotājam saņemtās preces, bet tirgotājam ir jāatgriež pietērētāja nauda. Patērētājam nav jāsedz nekādi zaudējumi, ja prece ir izmantota atbilstoši lietošanas nosacījumiem, taču ja prece ir tikusi bojāta nepareizas lietošanas dēļ, patērētajam var nākties segt summu par bojājumu labošanu, vai arī paskalojuma sniedzējs var atteikties atgriezt naudu par preci. Par piegādes izdevumiem parasti maksā patērētājs, taču atteikuma nosacījumos var būt atrunāti arī citi varianti.

Šī ir informācija privatlån, kuru pavisam noteikti vajadzētu zināt ikvienam patērētājam, kurš iepērkas internetā vai slēdz citus distances līgumus. Tas dos iespēju izvairīties no dažādām problēmām un patērgātājam nebūs jāmaksā par preci, kura viņam nav vajadzīga vai ir iegādāta kļūdas pēc. Esiet piesardzīgi un pārziniet savas tiesības.

Kā droši veikt pirkumus internetā?

Mūsu dienās, kad gandrīz teju visu, ko vien sirds vēlas un var iedomāties, ir iespējams iegādāties tiešsaistē internetā, plašs medību lauks paveras arī tādiem negodīgiem darboņiem, kuru vienīgais mērķis ir apzagt vai apkrāpt pircējus. Nu jau ir zināmas ļoti daudz krāpšanas shēmu, kas saistās ar iepirkšanos internetā. Tieši tāpēc ir svarīgi zināt, kā iepirkties tiešsaistē maksimāli drošāk, un lai pēc tam varētu izbaudīt pilnībā to, ko spēj sniegt iepirkšanās tiešsaistē no absolūti jebkuras vietas pasaulē.

Ir vesels pasākumu kopums, kas būtu jāievēro un jānoskaidro, lai varētu sevi pasargāt un izvairīties no pārpratumiem un raizēm, veicot savus iepirkumus internetā. Piemēram, noteikti ir vērts pārliecinieties par tādu sīkumu kā pašu interneta vietnes adresi, proti, vai pirms vietnes adreses parādās burtu salikums https:// nevis vienkārši “http”. Vietnes adresei ir jākļūst par https:// brīdī, kad uzsākat maksājumu par izvēlēto preci, tad ir zināms, ka vietne maksājumiem ir droša. Noteikti vispirms iepazīstiet konkrēto interneta vietni, pirms tajā veicat pirkumus. Vislabāk pirkumu veikšanai izmantot tikai tādus interneta veikalus, kas ir jau pārbaudīti un pazīstami vai nu pašam, vai arī plašajā paziņu lokā.

Tātad – pirms izvēlētā pirkuma veikšanas tiešsaistē ir ļoti vēlams pārbaudīt, vai tirgotāja mājas lapā ir atrodama un norādīta sekojoša informācija pircējam:

  • tiešsaistes vietnes tirgotāja vai pārdevēja vārds vai nosaukums un tā ģeogrāfiskās atrašanās adrese (īsts un godīgs uzņēmums uzrādīs uzņēmuma adresi un telefona numuru, lai ar to būtu iespējams sazināties);
  • noskatītās preces pilna cena (ar visiem nodokļiem un papildus izmaksām, kas var rasties, piemēram, piegādes maksa), samaksas forma un pieejamās valūtas;
  • preces pasūtīšanas procedūra izklāstīta soli pa solim;
  • ir pieejams preces piegādes laika grafiks;
  • gadījumā, ja preces pārdošanas un izcelsmes vieta atrodas ārpus Eiropas Savienības (arī Spānijas) robežām, informācija par preces iespējamo aplikšanu ar muitas nodokli;
  • pirkuma veikšanas noteikumi, lai precīzi zinātu gan savas kā pircēja, gan arī tirgotāja tiesības, pienākumus un saistības pirkšanas līguma turpmākā izpildē;
  • informāciju par interneta veikala drošības garantijām preces kvalitātē;
  • informāciju par interneta veikala drošības garantijām pircēja personiskas un konfidenciālas informācijas nenonākšanai interneta tīkla plašumos;
  • preces atgriešanas noteikumi, gadījumiem, ja ar saņemto preci nebūsiet apmierināts;
  • kāda ir interneta vietnes pircēju konfidencialitātes politika, lai jūsu norādītā informācija netiktu ļaunprātīgi izmantota nelikumīgiem nodarījumiem.

Brīdī, kad prece ir izvēlēta, pirms maksājuma veikšanas rūpīgi jāpārskata preces iegādes līgums, pievēršot uzmanību šīm lietām:

  • vai e-komersants ir norādījis pārdevēja nosaukumu un pilnu adresi;
  • preces un/vai pakalpojuma smalks un preces specifikai atbilstošs apraksts;
  • pilna preces cena ar visiem nodokļiem, piegādes izdevumiem;
  • preces samaksas un piegādes veids vai, ja tas ir pakalpojums, tā izpildes process;
  • pircēja atteikuma tiesības;
  • pirkuma līguma darbības laiks un iespējamais līguma laušanas process un noteikumi;
  • garantijas vai pirkuma apkope, ja tāda ir nepieciešama un tirgotāja paredzēta;
  • līguma veids – beztermiņa līgums vai uz noteiktu laiku noslēgts, cik ilgu.

Kad pirkums ir veikts interneta vietnē, noteikti būtu nepieciešams pārbaudīt maksājuma kartes vai bankas konta atlikumu, tādā veidā pārliecinoties, ka ir samaksāta tieši tāda summa, kāda bija norādīta interneta vietnes rēķinā. Ja gadījumā bilances izrakstā rodas neatbilstības, nekavējoties nepieciešams sazināties ar savu banku, kas savukārt jau sakontaktēsies ar pārdevēju.

Svarīgākais par preču garantijām

Par normālu un biežu parādību mūsdienās ir novērojams, ka līdz ar preces iegādi mēs saņemam tai arī papildus garantiju. Taču bieži vien ikdienas sadzīvē mēs piešķiram vārdam “garantija / pikalaina” pavisam citu nozīmi, kāda tā paredzēta Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Diemžēl tas bieži vien beidzas ar to, ka mēs pat nemēģinām pilnībā izmantot visas savas likumā paredzētās tiesības. Tāpēc mazliet par svarīgāko, ko vērts zināt par preču garantijām.

Jau pieminētajā likumā ir noteikts, ka līdz ar preces un/vai pakalpojuma iegādāšanos mēs kā pircējs iegūstam reālas tiesības 2 gadu laika periodā no pirkuma dienas pieteikt pretenzijas tirgotājam par tā preces un/vai pakalpojuma neatbilstību pirkšanas/ pārdošanas/ pikavippi ilman luottotietoja līguma noteikumiem. Un ko daudzi nezina, šīs tiesības tiek iegūtas pat tādā gadījumā, ja pats tirgotājs nav uzskatījis par vajadzīgu mūs par to informēt, vai, piemēram, ir norādījis, ka mums ir šādas tiesības uz īsāku laiku, nekā likumā paredzētajiem diviem gadiem.

Cik gan bieži nav praksē gadījies, ka uz pircēja jautājumu: “Cik ilgi ir garantija šiem ziemas zābakiem?” tirgotājs atbild, ka viena sezona vai viens gads. Un izrādās, ka neatkarīgi no šīs atbildes, man netiek izslēgtas tiesības pieteikt pretenzijas visu divu gadu laikā, kā likumā ir paredzēts. Vienīgais, par ko man ir jāparūpējas, lai es saglabātu darījumu apliecinošs dokumentu, par ko tiek uzskatīts pirkuma (kases) čeks, bankas maksājuma uzdevums vai arī stingrās uzskaites kvītis. Tāpēc vienmēr ir vērts atvēlēt vietu kādā atvilktnē, kur glabāt visus ar pirkumiem saistītos darījumu apliecinošos dokumentus.

Vēl svarīgi zināt, ka garantija precei vai pakalpojumam ir jādod rakstveidā, kā arī tai ir jābūt pieejamai pircējam pirms preces iegādes veikšanas vai pakalpojuma saņemšanas. Garantijas noteikumos ļoti skaidri ir jābūt norādītiem nosacījumiem par prasījuma pieteikšanu attiecībā uz pašu garantiju. Jānorāda arī garantijas termiņš, firmas nosaukums jeb garantijas devēja nosaukums un adrese. Painteresēties par ražotāja, pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja vai ražotāja produktiem piešķirtajām garantijām noteikti vajadzētu pirms to iegādes. Patiesībā, jums ir šādas tiesības pieprasīt, lai tirgotājs ļauj iepazīties ar izvēlētās preces garantijas dokumentiem pirms tās iegādes.

Ir maza nianse, kuru ir svarīgi zināt par garantiju. Proti, to nevar pieprasīt. Jā, tieši tā, garantija ir tirgotāja, ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja brīvprātīgs solījums. Te arī rodas gadījumi, kad identiskām precēm dažādās tirdzniecības vietās var būt dažādi nosacījumi to garantijai.

Tikai rakstveida garantija ir apliecinājums starp pusēm, ka prece un/vai pakalpojums, kurš tiek iegādāts, vai to sastāvdaļa, noteiktu eksistences laiku varēs saglabāt tās lietošanas īpašības, drošību un izpildījumu. Ar tirgotājs nāk pretī pircējam un uzņemas papildus saistības, kas patiesībā nemaz nav paredzētas minētajā Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vai arī kādos citos normatīvajos aktos šajā sakarā.

Tātad par garantiju pirms preces iegādes pie tirgotāja ir svarīgi noskaidrot, vai precei vispār tiek dota garantija, kurš tieši būs šīs garantijas devējs un kāds būs tās termiņš, nosacījumi un apjoms.

Un atcerieties, ka garantija likuma priekšā ir saistoša tikai šīs garantijas devējam. Tās piešķiršana precei pašos pamatos ir brīvprātīga tirgotāja un ražotāja izvēle. Taču neatkarīgi, vai tevis nopirktajai precei ir vai nav garantija, tev kā patērētājam saglabājās tiesības 2 gadu laikā iesniegt sūdzību preces tirgotājam vai ražotājam par tās atgriešanu, ja šī prece neatbilst visiem noslēgtā līguma noteikumiem, tai atklājies kāds defekts, nepilnības vai arī prece nepilda tai noteiktās funkcijas.

Mūsdienīga patērētāju politika Eiropas Savienībā

Viens no bonusiem esot Eiropas Savienības sastāvā ir tas, ka šī savienība rūpējas par to, lai tās dalībalstīs efektīvi strādātu mūsdienīga patērētāju politika. Kāda ir mūsdienīga patērētāju politika? Tāda, kas ar likumdošanas palīdzību spēj aizsargāt pircēju tiesības, palīdzot efektīvi un ātrā tempā risināt strīdus starp pircējiem un tirgotājiem. Kā piemēru var minēt, dažādas iespējas strīdus izšķirt arī alternatīvā ceļā un spēju vērsties Eiropas patērētāju tiesību aizsardzības centros sev tuvākajā pilsētā. Šāda politika rūpējas arī par to, lai patērētāju tiesības iet kopsolī ar sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām valstī. Jo īpaši mūsdienās – strauji augošo digitālo tehnoloģiju, finanšu pakalpojumu un enerģētikas jomās. Ne mazāk svarīgi ir garantēt jebkuras iegādātas preces drošumu, kas iegādāta vienotajā ES tirgū, nodrošina pircējiem iespēju veikt izvēli, pamatojoties uz precīzu, konsekventu un skaidru informāciju, it īpaši iepērkoties interneta vidē.

Atvērta Eiropas Savienības tirgus izveide patērētājiem nozīmē integrētu un efektīvu ES ekonomiku tās patērētājiem. Iespēja iegādāties preces un/vai pakalpojumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, esot drošiem, ka problēmu gadījumā viņu tiesības tiks ievērotas vienādā līmenī neatkarīgi no valsts.

Patērētāju interešu aizsardzība Eiropas Savienības patērētāju aizsardzības politikas ietvaros, spēj garantēt augsta līmeņa drošību daudzās jomās visiem patērētājiem. Tiek ieviesti stingri drošības un drošuma standarti, kuri tiek attiecināmi daudzām preču grupām – kosmētiku, zālēm, rotaļlietām, elektroierīcēm, šķiltavām, personiskās aizsardzības aprīkojumam, pārtikas produktiem, personiskās aizsardzības mehānismiem, atpūtas izbraukumu kuģiem u.c. Pateicoties šiem it kā ļoti stingrajiem noteikumiem, preces ar vērā ņemamiem defektiem tiek atsauktas no tirgus un ražošanas. Katru gadu visā savienībā tiek saņemti vairāk nekā divi tūkstoši brīdinājumu par visdažādākajiem ražojumiem, kuri ir patērētājam nedroši, galvenokārt tās ir rotaļlietas, apģērbs un dažādi tekstilizstrādājumi ar toksiskām ķīmiskām vielām to sastāvā un tamlīdzīgi.

Eiropas Savienība domā kā aizsargāt patērētāju intereses arī plašākā nozīmē, rūpējoties par godīgu tirdzniecības praksi, izņemot no tirgus maldinošas reklāmas un tādu reklāmu, kas diskreditē vai va diskriminēt tirgotāja konkurentu zīmolus, izslēdz no tirgus konkurentu salīdzinošo reklāmu, regulē preču cenu norādes un marķējums, distances pārdošanu un tirdzniecību mājas apstākļos. Jāsaprot, ka līdz ar straujo attīstību finanšu pakalpojumu un interneta tirdzniecības sektorā, Eiropas Komisija ir noteica patērētājiem tiesības attiecībā uz naudas un preču aizņēmumiem un dažādiem kreditēšanas rīkiem. Eiropas Komisija ierosina arī pieņemt nepieciešamās vadlīnijas, kas definētu labu preču un pakalpojumu darījumu praksi internetā.

Daudzus no preču un pakalpojumu iegādes citās valstīs attur vairākas neskaidrības savu kā pircēju tiesību jautājumos, kā arī bailes saskarties ar pārlieku negodīgiem tirgotājiem valodas barjeras dēļ. Taču jaunie Eiropas Savienības noteikumi piedāvā visiem pircējiem vienādi spēcīgu aizsardzību, neatkarīgi no tā, kur atrodas iepirkšanās vieta — vietējā piemājas veikalā vai kādā citā no ES dalībvalstīm vai to tīmekļa vietnē.

No 2014. – 2020. gadam tiek pilnībā izstrādāta un pieņemta ES patērētāju aizsardzības programma visās dalībvalstīs, tās izmaksas gadā nav lielākas par pieciem eiro centiem uz vienu cilvēku. Bet tā garantē visā vienotajā tirgū piemērojamu patērētāju aizsardzības likumdošanu, patērētājiem sniedzot ļoti augstu juridiskās aizsardzības līmeni.

Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, lai pircējiem būtu iespēja saņemt pilnu tiesisko aizsardzību. Lai to veicinātu ir nepieciešama vēl ciešāka sadarbība dalībvalstu starpā. Nav slēpjams fakts, ka dažādi tiesas procesi var būt ilgstoši un dārgi, jo īpaši citas valsts robežās. Tāpēc lai maksimāli sekmētu patērētāju strīdu izšķiršanu ārpus tiesas zālēm, ir izstrādāti jauni gan bezmaksas, gan pazeminātas maksas strīdu izšķiršanas rīki, tai skaitā, strīdu izšķiršanu tiešsaistē.

Kā atgriezt preci ārzemju interneta veikalam?

Pateicoties Latvijas dalībai Eiropas Savienībā, visi Latvijas tiesību akti aktuālajā patērētāju tiesību aizsardzības sfērā ir precīzi pielāgoti visām Eiropas Savienības prasībām. Noteikumi par preces atgriešanu ir vienādi gan Latvijas tirgotāju interneta veikaliem, gan arī pasūtot preces no veikaliem, kas bāzēti citās Eiropas Savienības valstīs. Tātad preces vai pakalpojuma pārdevējam ir pienākums veikt piegādi 30 dienu laikā kopš brīža, kad prece vai pakalpojums ir pasūtīt. Un, atgriežot preci atpakaļ pārdevējam, pircējam ir jāapmaksā tikai preces atgriešanas izsūtīšanas samaksa. Ja izvēlētā prece vai pakalpojums ir iegādāta Eiropas Savienībā reģistrētā interneta vietnē, pircējs drīkst izmantot savas tiesības preci vai pakalpojumu atgriezt 14 dienu laikā no tā iegādes brīža, saņemot atpakaļ par preci samaksāto naudu.

Gadījumos, kad sešu mēnešu laika periodā ir konstatēts, ka iegādātā prece izrādījusies brāķis, pircējam ir visas tiesības pieprasīt, lai minēto brāķēto preci tirgotājs samaina vai salabo, vai arī atgriež samaksāto naudu. Vispareizākais veids, kā risināt strīdu par neatbilstošu preci, ir vispirms vērsties pie preces pārdevēja un mēģināt mutiski atrisināt radušos situāciju. Ja tomēr interneta veikals pircēja sūdzības ignorē vai arī nepiekrīt viedoklim par preces nepilnībām, tad pircējam pie minētā tirgotāja jāvēršas jau ar rakstisku iesniegumu, nosūtot to pa pastu uz tirgotāja juridisko adresi. Ja pēc izsūtītās rakstiskas sūdzības interneta veikals problēmu turpina nerisināt vai arī vienkārši nesniedz nekādu atbildi uz pircēja nosūtīto sūdzību, būs jāvēršas pēc palīdzības šajā iestādē – Eiropas Patērētāju informēšanas centrs, šis centrs atrodas Latvijā (ECC Latvia). ECC Latvia var sniegt konsultācijas pircējam jebkurā gadījumā, kurā izvērsies strīds ar preces tirgotāju jebkurā citā Eiropas Savienības valstī.

Kā ar gadījumiem, kad preces tirgotāja interneta veikals reģistrēts jau ārpus Eiropas Savienības robežām? Šajos gadījumos, diemžēl, vietējie patērētāju tiesību aizsardzības centri nebūs kompetenti sniegt palīdzību pircējam lietas atrisinājumā. Ieteicams sūdzības iesniegt jau starptautiskā līmenī tam izveidotajā tiešsaistes strīdu risināšanas interneta tīklā – econsumer.gov (tas gan gadījumos, ja konkrētā valsts ir iesaistīta šajā projektā).

Papildus ir jāatceras, ka sūdzību vai krāpšanas gadījumos, kad iesaistīts nevis komersants, bet gan konkrēta privātpersona, kura ir apkrāpusi interneta pircēju, tad ar iesniegumu ir jāvēršas savas valsts policijā. Arī gadījumos, ja šī persona – krāpnieks, ir dzīvojošs ārzemēs.

Nesen tika izveidota Eiropas Komisijas interneta vietne, kas darbojas kā platforma strīdu izšķiršanai tiešsaistē internetā. Platformas galvenais mērķis ir dot patērētājiem un tirgotājiem vienotu piekļuves punktu, kurā spētu panākt strīdu izšķiršanu ārpus tiesas sienām. Platforma paredzēta tieši strīdiem, kas ir saistīti ar preču vai pakalpojumu iegādi interneta vidē. Kā tā darbojas? Ja prece ir izrādījies brāķis, šī platforma dod iespēju pircējam iesniegt sūdzību, lai konkrēto strīdu varētu izskatīt alternatīvs izskatītājs tieši tajā valstī, kur tirgotājs ir reģistrēts. Tomēr jāmin, ka pati platforma pati par sevi strīdus nerisinās, tā nosūtīs ziņu strīdā iesaistītajam tirgotājam par to, ka pircējs ir iesniedzis sūdzību. Papildus šai inovatīvajai platformai turpinās darboties arī ikvienā Eiropas Savienības valstī izveidotie kontaktpunkti, piemēram, Latvijā šāda kontaktpunkta funkcijas jau pilda Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia). Ir noteikts, ka saziņa ar minētajiem kontaktpunktiem norisināsies rakstiskā veidā. Tomēr tas neizslēdz gadījumus, kad patērētājam rodoties nepieciešamībai, viņš drīkstēs klātienē apmeklēt Eiropas Patērētāju informēšanas centru. ES patērētāju kontaktpunktu pats galvenais uzdevums ir sniegt visa veida palīdzību abām pusēm, ja tāda būs nepieciešama. It īpaši gadījumos, kad strīdu izšķirt, izmantojot platformu, nebūs iespējams.

Kas ir patērētāju strīdu alternatīva izšķiršana?

Pēc definīcijas ar Patērētāju strīdu alternatīva izšķiršanu (saīsinājumā – PSAI) apzīmē dažādu veidu mehānismus, kurus var izmantot patērētāju un tirgotāju strīdu risināšanā, neiesaistot šajā procesā tiesu sistēmu vai dažādas valsts institūcijas. Šāds alternatīvs veids strīdu izšķiršanā var būt ļoti vienkāršs, laiku taupošs un lēts paņēmiens, kādā veidā ārpus tiesas sēdes var izšķirt strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem. Jebkurā šādā strīdā tieši patērētājs tiek uzskatīts par vājāko un neaizsargāto no iesaistītajām pusēm, gan patērētāja finansiālās iespējas, gan arī jebkādi citi resursi, lai efektīvi risinātu strīdus nav pat mazliet salīdzināmi ar iespējām, kādas ir tirgotājam un komersantam. Viens no galvenajiem iemesliem, kas parasti spēj atturēt patērētāju strīdu risināt vispārējā tiesā, parasti ir tas, ka iegādātā prece ir bijusi ļoti lēta un nav vērts cīnīties par pārdesmit eiro un vēl tā dēļ patērēt tik daudz sava laika. Šāda strīdu alternatīva izšķiršana tika ieviesta, kā patērētajam daudz piemērotāks un draudzīgāks strīdu risināšanas veids, kā arī tāpēc, lai globāli varētu līdzsvarot abu līguma slēdzēju pušu iespējas risināt uzsāktās domstarpības.

Patērētāju strīdu alternatīvās izšķiršanas process Eiropas Savienības ietvaros var tikt organizēts vairākos dažādos veidos, piemēram, var izvēlēties šādas alternatīvas – samierinātājs, vidutājs, tiesībsargs, mediācija, šķīrējtiesnesis, sūdzību izskatīšanas komiteja, aizstāvības asociācija un citas.

Lai spētu nodrošināt strīdu alternatīvās izšķiršanas iespēju vienlīdzību, 2013. gadā visā Eiropas Savienībā stājās spēkā Direktīva par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu (Direktīva par PSAI), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm savos normatīvajos aktos obligāti bija jāievieš līdz 2015. gada vidum. Tātad šobrīd šī direktīva ir jau spēkā visās dalībvalstīs. Direktīva par PSAI nosaka, ka ES dalībvalstu pienākumos ietilps nodrošināt to, lai patērētāju strīdus, kuros tieši ir iesaistīts attiecīgās valsts tirgotājs, drīkst iesniegt savu vēlmi pēc atbilstošas strīdu alternatīvās izskatīšanas par to atbildīgai atbilstošai vienībai. Līdz ar Direktīvas par PSAI stāšanos spēkā visās ES valstīs tiek nodrošināts, ka šādas procedūras ir iespēja izmantot pilnīgi visos tirgus sektoros. Pats svarīgākais ir tas, ka strīdu alternatīvās izšķiršanas atbilstošā vienība ir absolūti neitrāla struktūra (vai nu tā ir institūcija vai, piemēram, fiziska persona), tā ir izveidota ar mērķi darboties ilgstoši un atbilstoši noteiktajiem kvalitātes kritērijiem. Neitrālās struktūras mērķis ir izšķirt radušos strīdus starp tirgotājiem un pircējiem ārpus tiesas zāles, izmantojot kādu no pieejamajām strīdu alternatīvās izšķiršanas procedūrām. Piemēram, savest kopā strīdā iesaistītās abas puses un censties panākt izlīgumu. Struktūra var arī ierosināt vai noteikt piemērotu risinājumu.

Iespēja iesniegt strīdus Strīdu alternatīvās izšķiršanas vienībām ir tad, ja tirgotājs veic savu uzņēmējdarbību kādā no Eiropas Savienības valstīm, arī patērētājs ir Eiropas Savienības iedzīvotājs un pats strīds ir saistīts ar pušu līgumsaistībām, attiecoties gan uz tiešsaistes līgumiem, gan arī uz bezsaistes līgumiem, ja šīs līgumsaistības izriet no pārdošanas līguma un/vai pakalpojumu līguma visās ekonomikas nozarēs bez izņēmuma. Katras dalībvalsts pienākums ir izveidot saraksts ar šādām strīdu izšķiršanas vienībām, kas atbilst Direktīvas par PSAI kvalitātes kritērijiem un ir izvietotas dažādos valsts reģionos.

Gadījumā, ja strīds izceļas, ir ļoti svarīgi, lai patērētājam būtu maksimāli ātri un viegli noteikt, kuru no visām PSAI vienību kompetencē tieši ir izskatīt viņa specifisko sūdzību. Ar PSAI vienības palīdzību patērētājs var arī noskaidrot, vai tirgotājs, ar kuru viņam izcēlies strīds, labprāt piedalīsies strīdu alternatīvā izšķiršanas procedūrā.

Kur vērsties, aizstāvot savas patērētāja tiesības

Latvijā, tieši tāpat kā jebkurā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ikvienam no tās iedzīvotājam ir tiesības pēc tam, kad ir iegādātas preces un/vai pakalpojumi, izvirzīt tirgotājam savas pretenzijas par minētās preces un/vai pakalpojuma neatbilstošu stāvokli saskaņā ar pirkšanas līguma noteikumiem. Šīs prasības ir tiesības izvirzīt divu gadu laikā no preču iegādes brīža, pakalpojuma saņemšanas brīža. Par līgumu šeit kalpo sekojošais – pircējam veicot pirkumu tiek noslēgts tā pirkšanas līgums, par šī darījuma apliecinošu dokuments kalpo preces pirkuma čeks, kvīts vai rēķins. Ja pircējs ir konstatējis, ka viņa nopirktā prece ir uzskatāma par neatbilstošu līguma noteikumiem, tad viņam ir absolūtas tiesības tirgotājam izvirzīt atbilstošu pretenziju. Savukārt, tirgotāja vai ražotāja tiešais pienākums ir nodrošināt jebkuras tā pārdotās preces un/vai pakalpojuma atbilstību līguma noteikumiem, nodrošinot, lai minētā prece būtu bez defektiem un to būtu iespējams izmantot tai paredzētajam mērķim. Tomēr ne pret visu var izvirzīt pretenzijas, lai to tomēr varētu izdarīt, preces defekts nevar būt defekts nedrīkst būt maznozīmīgs un tas nedrīkst būt radies, ja pircējs to ir nepareizi lietojis. nepareizas lietošanas rezultātā. Pirmo sešu mēnešu periodā, konstatējot preces defektus, ir iespējams izvirzīt prasību samazināt preces cenu, atmaksājot starpību, lūgt bez samaksas novērst preces neatbilstību un defektus vai arī pilnībā atlīdzināt preces defektu novēršanas izdevumus, ja tos nepieciešams veikt. Var arī lūgt tirgotāju apmainīt preci pret atbilstoši tādu pašu vai līdzvērtīgu preci no tirgotāja piedāvājuma klāsta. Ir tiesības arī pilnībā atcelt pirkuma līgumu, saņemot atmaksu naudā par preci.

Ja vēlaties izteikt savas pretenzijas tirgotājam vai ražotājam pēc sešu mēnešu perioda, tad būs iespējams to veikt šīm prasībām – bez samaksas novērst preces neatbilstību un defektus vai arī pilnībā atlīdzināt preces defektu novēršanas izdevumus, ja tos nepieciešams veikt; apmainīt nopirkto preci pret atbilstoši tādu pašu vai līdzvērtīgu preci no tirgotāja piedāvājuma klāsta. Diemžēl, pēc sešu mēnešu perioda patērētājam vairs nav iespējas saņemt pilnu, simtprocentīgu atmaksu par samaksāto preci, jo šāda prece skaitās jau kā nolietota. Tiek speciāli aprēķināts preces nolietojums, par kura vērtību tad arī tiek samazināta atgrieztās preces pirmreizējā cena un vērtība. Lai aprēķinātu šādu preces nolietojumu, tirgotājs vai ražotājs piesaka no abām pusēm neatkarīgu ekspertīzi vai arī pusēm ir iespējams vienoties par preces nolietojuma vērtību. Ja tiek pasūtīta ekspertīze, tās izmaksas ir jāsedz tirgotājam.

Lai praktiski veiktu soļus pretenziju izteikšanai, patērētājam ir vajadzīgs uzrakstīt iesniegumu uzņēmumam, tirgotājam vai ražotājam, no kura neapmierinošā prece tika iegādāta. Iesniegumā ir jāapraksta konstatētā preces problēmu un jāpievieno čeka, līguma, kvīts, rēķina kopija, tā apliecinās, ka pirkums ir veikts un ir veikts pie konkrētā pārdevēja. Pēc iesnieguma saņemšanas tirgotājam ir jāsniedz atbilde uz iesniegumu 10 kalendāro dienu laikā. Ja dažādu apstākļu dēļ atbilde netiek saņemta, tad patērētājam ir viss tiesības vērsties ar sūdzību par tirgotāju Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Šeit iesniegumu jau varēs iesniegt elektroniski, sīki aprakstot radušos problēmu un pievienojot iesniegumam skanētus visus dokumentus, kas saistīti ar šo gadījumu – čeka, līguma, kvīts, rēķina kopiju, iesniegumu, kurš tika nosūtīts tirgotājam ar izteiktajām pretenzijām, tirgotāja atbilde, ja tāda tika saņemta. Elektroniskie dokumenti atbilstoši valstī esošajiem noteikumiem ir jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu. Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieki atbildi patērētājam uz viņa iesniegto iesniegumu sniegs viena mēneša laikā.