Vai pircēju maldināšana ir patērētāju tiesību pārkāpums?

Mūsdienās, lai tirgotāji varētu konkurēt, nepietiek vien ar to, ka patērētājiem tiek piedāvātas augstākas kvalitātes preces, laipnāka apkalpošana un citas priekšrocības. Ir jādomā par apzinātu klientu piesaisti jeb mārketingu. Mārketings un dažādi tā rīki protams, ir atļauti un pilnīgi likumīgi, taču tirgotāji un ražotāji bieži mēdz pārkāpt robežas un mārketings pārvēršas par klientu maldināšanu un mānīšanu, kā arī kviklån. Kā saprast, kur beidzas mārketings un sākas krāpšana un, vai patērētāji, kas tikuši maldināti, var cīnīties par savām patērētāja tiesībām?

Lai labāk sapratu par ko ir runa, minēsim tipisku mārketinga triku, kas patiesībā ir pircēju maldināšana. Nereti tirgotāji, klientu piesaistes nolūkos, piemēro precēm atlaides. Daudzi tirgotāji patiešām godprātīgi nolaiž precēm cenas un piedāvā tās iegādāties par zemāku cenu nekā iepriekš, taču, bieži vien tiek izmantota stratēģija, ka precēm neilgi pirms atlaižu piemērošanas, cena tiek būtiski paaugstināta un pēc tam, ar atlaidi nedaudz samazināta. Piemēram, ja kleita veikalā visu laiku maksāja 20 eiro, tad dienu pirms atlaižu piemērošanas cena tiek paaugstināta uz 40 eiru un pēc tam šai jaunajai cenai tiek piemērota 50% atlaide, līdz ar ko prece tiek pārdota par tiem pašiem sākotnējiem 20 eiro, taču ja klients nezina patieso preces cenu, klientu vilina doma, ka iepriekš prece bijusi dārgāka. Vai šādā vai līdzīgā gadījumā, kad prece mākslīgi tiek padarīta klientam pievilcīgāka, var būt runa par patērētāju tiesību pārkāpumu?

Pamatā patērētāju tiesību pārkāpums tiek konstatēts likumā noteiktajos gadījumos:

1. iegādājoties preci nav ievērota patērētāja brīvā griba
2. līgums sastādīts nevienlīdzīgi
3. nav nodrošināta iespēja saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par preci vai tās cenu
4. prec ir nedroša vai neatbilstoša līguma nosacījumiem
5. precei nav noteikts pareizs svars vai mērs
6. nav izpildītas līgumsaistības vai rentefrit lån
7. nav iespēja izmantot atteikuma tiesības
8. nav izsniegts darījumu apliecinošs dokuments

Tātad, balstoties uz trešo punktu, sanāk, ka klienta maldināšana ir patērētāju tiesību aizsardzības pārkāpums, taču, aprakstītā situācija, gluži neatbilst punktā minētajam. Tirgotājam ir tiesības mainīt preces cenu un pēc tam piemērot atlaidi. Vai vecās cenas nenorādīšana nozīmē vispusīgas un pilnīgas informācijas nenorādīšanu par preces cenu, ir diskutabls jautājums. Bet kā īsti rīkoties situācijā, ja patērētājs pēc tam uzzina, ka preces cena ir tikusi mainīta tieši pirms atlaides piemērošanas? Vai tas ir pamatojums pieprasīt iespēju atgriezt preci tirgotājam?

Kā jau tika minēts, patērētāja maldināšana un pat informācijas slēpšana ir patērētāju tiesību pārkāpums un patērētājam ir tiesības pieprasīt preces maiņu, atgriešanu vai atlaides piemērošanu. Ja tirgotājs pats nepiekrīt apmierināt klienta prasības, patērētājs var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, rakstot iesniegumu, kurā minēti lietas apstākļi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izvērtēs prasību un lems vai tirgotājam ir jāapmierina patērētāja vēlmes vai nav.

Jāsaprot gan, ka tirgotāji pārsvarā pārzina likumus un meklē veidus, kā tos apiet. Piemēram, jau minētajā gadījumā, ir grūti pierādīt tirgotāja vainu. Tas ne tuvu nav vienīgais veids, kā tirgotāji maldina savus klientus, izvairoties no likumiskās atbildības. Mūsdienās ir izdomāti visdažādākie mārketinga triki, kas liek pircējiem iegādāties preces, kuras īsti nemaz nav vajadzīgas, vai arī, kuras nav tik labas, kā klientam varētu šķist. Vienīgais veids, kā sevi pasargāt ir, pašam izvērtējot vai prece ir kvalitatīva un atbilst jūsu prasībām, neatkarīgi no tā, vai tai ir piemērota atlaide vai izteikts kāds cits izdevīgs piedāvājums vai nē.